"Ir kopīga izpratne, ka vajadzīga politiska rīcība, lai palīdzētu nozarei sakārtoties," atzīst Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis raidījumā Pēcpusdiena.

Noslēdzas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam projekta sabiedriskā apspriešana un Kultūras ministrija turpinās darbu pie Mediju politikas rīcības plāna izstrādes. Mediju politikas plānošana Latvijā notiek pirmo reizi.

Putnis vērtē, ka neredz "lielus zemūdens akmeņus, lai process kavētos". Tāpat viņš atzīst, ka var just politisku atbalstu lēmumu pieņēmēju vidē nozares sakārtošanai. Arī nozare aktīvi piedalījusies izstrādājot priekšlikumus.

Runājot par Mediju atbalsta fonda izveidi, Putnis min, ka nozare valda vienprātība. "Ir akūta nepieciešamība pēc atbalsta komerciāli neizdevīgam augstvērtīgam saturam, kas nepieciešams Latvijas sabiedrībai," norāda Putnis. Jautājums ir par modeli, kā mediju atbalsta fonds varētu funkcionēt.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas pārstāvis Guntars Līcis piekrīt, izdarīts liels darbs un iezīmējas nozares vienprātība, lai arī "katram savs krekls tuvāks". Līcis atzīst, ka Mediju fondu saredz kā atbalstu konkrētiem projektiem. "Jābūt citai atbalsta formai drukātajiem medijiem no valsts," uzskata Līcis. Tāpat viņš neredz fondu kā mehānismu, kā palīdzēt reģionāliem medijiem. Tādām finansējumam ir jābūt patstāvīgam un skaidriem kritērijiem par kādu iepriekšēju periodu.

Mediju eksperts Rolands Tjarve pievienojas, ka izdarīts labs liels darbs, apkopojot problēmas, kas saistītas ar mediju lauku. "Lielākā daļa pamatnostādņu fiksē esošo situāciju un piedāvā jaunus risinājumus, no kuriem daži pat revolucionāri," atzīst Tjarve.

Mediju atbalsta fonds ir viena no jaunajām lietām. Tjarve norāda, ka ir sabiedriskais pasūtījums, un jaunais fonds to nedrīkstētu dublēt. Tāpēc jābūt skaidri noteiktam, kas saņems fonda palīdzību. Ar fonda līdzekļiem varētu atbalstīt kvalitatīvu saturu, nevis runāt par atbalstu kādam mediju veidam.