Darba devējiem un arodbiedrībām nerodot risinājumu par darbnespējas lapu apmaksas izmaiņām, ar savu piedāvājumu nākusi klajā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju. To piedāvātais kompromisa variants – mazināt summas, ko darba devēji sedz darbnespējas lapas ņēmējam. Arodbiedrības pret to kategoriski iebilst.

Tematu par darbnespējas lapu apmaksu pavasarī aktualizēja Latvijas Darba devēju konfederācija. Darba devēji uzskata, ka tiem darbnespējas lapu dēļ nākas maksāt daudz par daudz. Pērn izrakstītas teju 570 000 darbnespējas lapu, ar tām saistītās darba devēju izmaksas - ap 284 miljoniem eiro. Tāpat LDDK pauda, ka daļu darbnespējas lapu ņemtas nepamatoti. Tāpēc organizācija rosināja samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu, nosakot, ka pirmās trīs slimības dienas netiktu apmaksātas. Šādu ideju, kas balstīta Igaunijas piemērā, noraidīja darbinieku interešu aizstāvji no arodbiedrību savienības un arī Ekonomikas ministrija.

Latvijā pašlaik darbiniekiem pirmo darbnespējas dienu neapmaksā. Nākamās astoņas dienas apmaksā darba devējs – 2. un 3. dienu ne mazāk kā 75% no ienākumiem, savukārt 4. līdz 9. dienu – ne mazāk kā 80%. Ja slimība turpinās, pabalsta izmaksu pārņem valsts.

Kopsaucēju šajā jautājumā tā arī nav izdevies rast, tāpēc kompromisa risinājumu piedāvā Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju. Tās piedāvā arī turpmāk pirmo darbnespējas dienu neapmaksāt; 2. un 3. dienā darbiniekam izmaksāt tikai 60% no darba algas, 4. līdz 8. darba dienā – 70%, bet no 9. dienas valsts maksātu – 75%. Tātad samazināt visas kompensācijas situācijās, kad darbinieks ir saslimis un nevar strādāt. To sola nepieļaut Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns.