Līdz kara beigām Ukrainā gan vēl jāgaida, tikmēr vairākas valstis jau ir paziņojušas, ka būtu gatavas izvietot Ukrainā miera uzturēšanas spēkus. Apvienotā Karaliste un Francija jau pie tā nopietni strādājot un jautājums, vai turp savus karavīrus varētu sūtīt arī Latvija? Amatpersonas šobrīd karavīru sūtīšanu neizslēdz. Vienlaikus Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns iesaka izvairīties no starpnieka lomas miera uzturēšanā starp Krieviju un Ukrainu.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") uzsver, ka Latvijas karavīri ir gatavi pildīt dažādas, visgrūtākās misijas, apliecinot sevi kā izcilus karavīrus, ko pierāda, piemēram, misija Kosovā.

Taču, lai Latvija izšķirtos par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, ir nepieciešami trīs mandāti. Pirmkārt, Ukrainas akcepts tam, kas ir tai pieņemams taisnīgs un ilgstošs miers. Otrkārt, sabiedroto vienošanās par misijas parametriem un uzdevumiem. Treškārt, Latvijas valdības un Saeimas vienošanās. Proti, par dalību misijā tiktu lemts Nacionālās drošības padomē un Ministru kabinetā, bet galavārdu par kontingenta nosūtīšanu teiktu Saeima.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns norāda, ja šāds uzdevums tiks dots, tad Bruņotie spēki būs gatavi to pildīt. Bet arī līdzšinējā pieredze starptautiskajās operācijās liecina – lai saprastu, kādas vienības sūtīt, precīzi jāsaprot misijas uzdevums, un tikai tad varēs izvērtēt apjomu, nepieciešamo ekipējumu un citus jautājumus.

“Jautājums vairāk ir par otro mandātu – kāds ir [misijas] uzdevums un ko mēs tur darīsim. Skaidrs, ka mans militārais padoms būs neiesaistīties miera uzturēšanas uzdevumā kā starpniekiem starp Krievijas un Ukrainas pusi, jo tas mūsu karavīriem nebūtu pieņemams, ja mēs stājamies starp Ukrainas karavīriem un viņu okupētajām teritorijām.”

Vairāki deputāti iepriekš LTV ir norādījuši, ka vispirms būtu jātiek skaidrībā ar diviem jautājumiem – kā tiktu pastiprināta Latvijas drošība pēc karavīru došanās misijā un kādi būtu noteikumi, lai karavīri atrastos Ukrainā.