Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas drons bija “Šahed” tipa drons, kas aprīkots ar sprāgstvielu. Tā medijiem šodien, 9. septembrī, apliecināja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, uzsverot, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan Ukrainu.

Krievijas drons nokrita Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā. Tas ir “Šahed” tipa drons, kas atbilst Krievijā lietotajiem droniem, ko tā plaši pielieto izvērstajā karā pret Ukrainu. Šobrīd ir savākti visi lietiskie pierādījumi, drons deaktivizēts un notiek padziļināta tā sastāvdaļu analīze, pēc kuras varēšot arī noskaidrot, vai drona konstruēšanai izmantotas Rietumu detaļas.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsver, ka visa incidenta laikā, jau no pirmā brīžā, kad drons ielidojis Latvijas teritorijā, Latvijas aizsardzības spēki esot monitorējuši situāciju, sadarbojoties ar NATO partneriem. Izvērtējot visus faktorus, Bruņotie spēki rīkojās atbilstoši pieņemtajam lēmumam. Tiesa, plašāk netiek skaidrots, kāds tieši tas bija.

Šobrīd gan vēl nav skaidrs, vai drons nokritis vai piezemējies – to atklāšot izmeklēšanas laikā.

Kalniņš sacīja, ka Bruņotie spēki “pa labi, pa kreisi nešaudās uz robežas”, lai notriektu jebkurus aizdomīgus objektus, jo arī iepriekš esot bijušas situācijas, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijas teritorijā nejauši. Sākotnēji ir jāpārliecinās, ka tas nav kaujas ierocis, kas var apdraudēt valsti.

Arī Bruņoto spēku Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis norādīja, ka šobrīd ir jāizmeklē tas, kāpēc drons nomaldījies un brīvi dreifējis Latvijas virzienā. Taču viņš uzsvēra, ka zemu lidojošos un maza izmēra dronus ir grūti pārskatīt, piebilstot, ka šajā situācijā neizpildījās visi kritēriji, lai lemtu pacelt sabiedroto iznīcinātājus.

Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norāda, ka notikušais ir ļoti nopietns ārkārtas incidents Latvijā, kas vien pierāda, ka dzīvojam jaunā realitātē, kurā karš ir tuvu Latvijas robežām.

Viņš uzsvēra, ka šobrīd pie Austrumu robežas ir pastiprināta bruņoto spēku klātbūtne un ka jau ir sazinājies ar Lietuvas un Rumānijas aizsardzības ministriem, un ka jautājums tiks pacelts arī NATO padomē.

Tāpat ministrs vairākkārt uzsvēra, ka diskusijas par to, vai šis drons bija vai nebija ar ļaunprātīgu nolūku tēmēts uz Latviju, ir otršķirīgas, primārais ir tas, ka Latvijas gaisa telpu pārkāpa agresorvalsts drons, un tieši šādi šī situācija tiekot vērtēta.

--

Pēc bezpilota lidaparāta nogāšanās Latvijas teritorijā, reaģējuši arī politiķi Latvijas kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, kā arī Ukraina. Tikmēr saskaņā ar NATO rīcībā esošo informāciju neesot pamata domāt, ka drona avārija būtu bijusi tīša. Šī nav pirmā reize, kad NATO dalībvalstu teritorijā ielido Krievijas drons vai raķete. Vēl jo vairāk, kopš pilna mēroga kara sākuma Rietumvalstīs konstatēti dažādi aizdomīgi incidenti, kuru iesaistē nereti tiek vainota Krievija.