Plaši pamanīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules ieraksts mikroblogošanas vietnē "X", reaģējot uz ziņām par plānoto akcīzes nodokļa celšanu degvielai. Pēc Cipules teiktā, dienests no budžetā paredzētā finanējuma jau pēdējos trīs gadus nespēj segt izmaksas.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam finansējums degvielas iegādei ir ap 2 miljoniem gadā. Tas neesot mainīts jau kopš 2016. gada, lai arī šajā laikā degvielas cenu izmaiņas uz augšu un uz leju bijušas vairākkārt. To atklāj NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egils Lapiņš. Taču jo īpaši kopš 2022. gadā notikušā Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad degvielas cenas auga būtiski, Neatliekamās palīdzības dienestam ar budžetā degvielas iegādei paredzētajiem līdzekļiem ir par maz.

Salīdzinot ar 2016. gadu, nobraukto kilometru skaits samazināts par 1,7 miljoniem kilometru. Tas, protams, nenozīmē atteikt došanos uz akūtiem izsaukumiem. Vairākkārt gada beigās par dienestam trūkstošo finansējumu brigāžu degvielas nodrošināšanai valdība lēmusi atsevišķi, stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvis Egils Lapiņš.

Plānotās akcīzes nodokļa izmaiņas nākamgad mazumtirdzniecībā dīzeļdegvielu sadārdzinās par 3,2 centiem litrā, bet benzīna cenu - par 2,7 centiem litrā, informējusi Finanšu ministrija. Kā izmaksas varētu mainīt nākamgad paredzamais akcīzes nodokļa pieaugums, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transporta daļas vadītājam vēl nebija zināms. Taču skaidrs, ka degvielas izmaksu pieaugums skar ne tikai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, bet arī operatīvos iekšlietu dienestus, ietekmēs arī pārtikas sagādes izmaksas utt. Tāpēc aktuāls ir jautājums, vai akcīzes nodokļa izmaiņu plāns ir negrozāms?

No Finanšu ministrijas skaidrojuma saprotams, ka izmaiņas ir aprēķinātas un pamatotas vairāku iemeslu dēļ. Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā skaidro, ka akcīzes nodokļa likmes jāpārskata, lai varētu daļēji kompensēt darbaspēka nodokļu ieņēmumu samazinājumu un arīdzan palielināt valsts budžeta līdzekļus. Akcīzes pieaugumu turklāt paredz arī Eiropas Savienības CO2 kvotu prasības no 2027. gada, tāpēc budžeta veidotāji tās plāno ieviest pakāpeniski. Par kādiem akcīzes nodokļa atvieglojumiem atsevišķām nozarēm gan netiekot runāts, sarunā ar ar Latvijas Radio atzīst Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Ploka