“Zem zemes šobrīd ir vairāk nekā virs zemes,” tā saka pētnieki, kuri šobrīd meklē un atrod tās vēstures liecības, kas stāsta par Latvijas vēsturi un šobrīd ciešā kontekstā ar Latgales atbrīvošanas 100 gadi. Piemiņas brīži dažādās Latgales pilsētās un ciemos cīņu vietās notiek  visu šo mēnesi. Trešo daļu janvāra jeb aptuveni 10 dienas cīņas notika Daugavpils novada Višķu apkaimē, kur dzelzceļa sliedes pirms 100 gadiem piedzīvoja vairāku bruņu vilcienu sadursmi, bet liecības no tā joprojām glabājas un tiek atrastas zemes dzīlēs.

Apjomīga izmēra skrūve ir viena no vēstures pētnieka - višķēnieša Jāņa Kudiņa pēdējās dienās atrastajām lietām Višķu dzelzceļa apkaimē, kas varētu būt liecība par šeit notikušajām smagajām kaujām pirms 100 gadiem par Latgales  atbrīvošanu, ar bruņu vilcienu ar simboliskiem nosaukumiem - "Nāve vai uzvara", "Trockis" un "Ļeņins" iesaisti.

“Šī skrūve izskatās, ka varētu būt no bruņu vilciena Ļeņins, varētu būt pat kad kāds lielgabals ar stiprināts,  un 100 gadi tai varētu būt.”

Toreiz, pirms 100 gadiem cīņā par Latgali iesaistījās vairāku valstu militārie spēki, pretī stājās toreiz viena no smagākajām  kaujas tehnikām- bruņu vilcieni, stāsta Jānis Kudiņš.

“Toreiz dzelzceļa līnijai bija divas sliedes, kas gāja paralēli. Latviešu vilciens no līkuma negaidīti iznira, un to tos divus sašāva, aizbaidīja. Bet šaudīšana notika pa visiem kaimiņu ciemiem, jo tā uguns no bruņu vilcieniem bija ļoti spēcīgas, un arī daudz čaulītes atrastas, ko izmantoja Poļu leģonāri daudz ko var atrast zem zemes.”

Patiesībā zeme glabā vairāk liecību nekā to, kas ir virs zemes, saka Jānis Kudiņš.

“Zem zemes ir vairāk artifaktu, nekā virs zemes. Daudz kas ir nogājis dziļi zemē. Kad atrodi, tad gribas noskaidrot, kas tas ir, no kurienes, un tad var analizēt.”

Diemžēl arī zem zemes daudz kas aiziet nebūtībā, tāpēc katrs atradums, kurš nonāk vēsturnieku rīcībā,  muzejos  ir svarīgs, un tas ir pieejams apmeklētājiem, saka arī vēstures pētnieks, Arendoles muižas saimnieks Arvīds Turlajs.

“Mums ir daudz atradumu, muzejā daudz ko var apskatīties par Latgales atbrīvošanu. Ja ne tagad, tad kad.. daudz kas aiziet nebūtībā, tagad ir pēdējais laiks. Tagad zeme ar vien vairāk tiek apstrādāta ar ķimikālijām , ja šodien neizceļ  ārā, tad pazudīs.”

Te nav runa  par tā saucamo „melno meklētāju” atradumiem, bet tieši par novadpētnieku artavu, kuru atradumi un liecības  papildina  vēstures lappuses ,   tie  kļūst pieejami sabiedrībai, runājot par Latgales atbrīvošanas cīņām tieši Višķu apkaimē, saka vēstures zinātņu doktors, asociētais profesors, Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūta vadītājs Henrihs Soms.

“Latvijas neatkarības karš vairāku gadu garumā sastāv no daudzām sīkām epizodēm, un arī Latgalē šo epizožu ir daudz. Šī Višķu kauja bija ļoti nozīmīga, tā norisinājās 10 dienas. Te notika sadarbība poļiem ar latviešiem, ar bruņu vilcienu piedalīšanos, spēcīga artilērija... Tagad šīs vēstures liecības izmētātas pa visu pasauli. Katrs jauns pētījums ar vien uzdod jaunu jautājumus . Un mēs saprotam, ka šo vietējo iedzīvotāju, vietējo pētnieku radošā un dzīvā kustība tikai palīdz to visu izprast.”

Latgales atbrīvošanas cīņām veltīti pasākumi notiks visu šo mēnesi, šīs nedēļas nogalē Preiļos, tad Rēzeknē,  Ludzā un noslēgsies ar bruņoto spēku parādi 4. maijā Daugavpilī.

Latvijas Neatkarības kara Višķu kauja

Višķu kauja noris 1920. gadā no 4. janvārī līdz 12. janvārim. Poļu kājnieku darbību aktīvi atbalstīja Latvijas armijas bruņuvilciens (komandieris Arnolds Paulockis). Tas uzskatāms par izņēmumu, jo brīvības cīņu laikā Latvijas un Polijas karaspēka vienības darbojās katra savā atsevišķā frontes sektorā.

Poļu armija Dubnas (Višķu) stacijas apkārtnē 4.janvāra rītā un 5. janvārī bez artilērija atbalsta izcīnīja kauju ar sarkano armiju, kura izmantoja 3 bruņuvilcienus - "Nāve vai uzvara", "Ļeņins", "Trockis". Poļi bija 32 krituši un 115 ievainoti karavīri.

7. - 10. janvārī sarkanarmieši devās pretuzbrukumos. Bruņoto vilcienu artilērijas apšaudē nodega vairākas apkārtnes mājas.10. janvārī Dubnas stacijā ieradās Latvijas armijas bruņuvilciens un no Kozuļu sādžas sāka pretinieka bruņuvilcienu apšaudi, tos sabojājot.

Par Višķu kauju kauju ar Lāčplēša kara ordeni apbalvots Arnolds Paulockis.
13. janvārī bruņotais vilciens ieņēma apmēram 20 km no Višķiem attālo Rušonas staciju. Turpinot izvērst uzbrukumu, poļu daļas ieņēma arī Krāslavu. Šajā dienā sekmīgi noslēdzas pirmais Latgales atbrīvošanas posms.