Skolās un bērnudārzos pāreja uz izglītību valsts valodā aizvadītajā mācību gadā noritējusi optimāli, un latviešu valodas zināšanas visstraujāk progresējušas bērniem pirmsskolā un sākumskolā. Taču teju pusei jeb vairāk nekā 70 skolu un bērnudārzu jāstiprina prasme un motivācija kvalitatīvi vadīt pārmaiņas un strādāt ar kolektīvu. Ar šādiem secinājumiem ceturtdien dalījās runātāji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) konferencē.

Aizvadītais mācību gads bija pirmais, kurā uzsāka pāreju uz latviešu valodu bērnudārzos, kā arī 1., 4. un 7. klasēs.

Kā vienu no galvenajiem secinājumiem IZM minēja pašvaldības, skolu un bērnudārzu veiksmīgu sadarbību.

Novērots, ka aizvadītajā mācību gadā lielākais progress bija bērnudārzos un 1. klasē, bet lielākas grūtības 4. un 7. klasē. No tā izriet, ka nepieciešams atbalsts skolēniem ar zemām latviešu valodas prasmēm.

Tāpat vairāk jāvelta uzmanība skolu sadarbībai ar pirmsskolām par bērnu sagatavošanu skolai, kā arī sadarbībai ar vecākiem. Arī bērniem ar speciālām vajadzībām nepieciešams nodrošināt plašākus mācību un metodiskos materiālus.

Problēmas ar mācībām latviešu valodā secināmas atsevišķās izglītības iestādēs, kur par pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un kur veltīta nepietiekama uzmanība, lai pilnvērtīgi sagatavotos un pēc iespējas plašāk izmantotu piedāvātos atbalsta veidus.