Juzefovas parks ir viens no gleznainākajiem Daugavpils novada objektiem. Tajā līdz mūsdienām saglabājušies vairāk nekā 100 dažādu augu sugu. Pārrobežu programmas ietvaros “Parki bez robežām” šobrīd šajā parkā ir atjaunoti celiņi, iztīrīts dīķis, uzstādīti jauni koka tiltiņi, skatu platforma, soliņi un atjaunoti stādījumi. Kā jebkuram parkam arī šim ir sava vēsture un leģenda.

Juzefovai sākotnēji bija dots „Hofzumberg” vārds, kas nozīmē māja uz kalna, bet 18. - 19.gadsimta mijā tā pārdēvēta par Juzefovu.

“Jau kopš 17. gadsimta šajā vietā ir bijusi poļu muiža. Pēc nostāstiem ir zināms, ka pirmais muižas saimnieks bijis vārdā Juzefs, tāpēc arī tāds vārds vēlāk tika dots šim parkam.

Muiža nav saglabājusies, Otrā pasaules kara laikā tā tika nopostītā. Tomēr ir palicis parks, tā veidošanu uzsāka Bogdans Šahno, kurš vairāk zināms kā politiskais darbonis, taču viņš bija agronoms,” stāsta Naujenes novadpētniecības muzeja darbiniece Māra Kampāne.

Tieši Bogdana Šahno agronoma prasmes arī tika liktas lietā pie Juzefovas parka izveides, kurā vēl šobrīd var uzskaitīt vairāk nekā 100 dažādu augu sugu.

“Viņš ar savu produkciju bija piedalījies daudzās tautsaimniecības izstādēs. Saņēmis arī par to apbalvojumus. Parks bija viņa sirdslieta, aizraušanās. Viņš stādīja gan Latvijas krāšņumaugus, gan veda stādīt  eksotiskos augus. Vēl šobrīd Juzefovas parka īpašo atmosfēru veido simtgadīgas Eiropas ciedru priedes, korķa goba un baltā papele arī meža bumbiere.”

Lai arī parks laika gaitā zaudēja savu spozmi, tā atjaunotnei impulsu deva pārrobežu projekts ar nosaukumu  “Parki bez robežām”.

“Pašlaik parkā jau pabeigti būvniecības darbi, kas tika veikti pārrobežu programmas ietvaros.

Vienā parka daļā ir atjaunoti celiņi, iztīrīts dīķis, uzstādīti jauni tiltiņi, skatu platforma, soliņi, atkritumu urnas, nozāģēti bīstamie koki un atjaunoti stādījumi. Plānots arī uzstādīt apmeklētāju skaitītājus un organizēt parka festivālu. Pašlaik tiek veidots arī vienots informatīvi izglītojošais materiāls par visu projekta partneru parkiem,” atklāj projekta  koordinatore Juta Valaine.

Bet, runājot par šo Juzefovas parku, lai to apmeklētu uz izbaudītu dabas burvību, jāzina arī šī parka leģenda, to atklāj Māra Kampāne.

“Cilvēku atmiņā palicis mīlas stāts, skaists un traģisks. Viņa bija jauna un bagāta poļu jaunkundze, bet viņš vienkāršs kalpu puisis. Pēc to laiku tikumiem šī savienība nebija iespējama. Tāpēc viņi izvēlējās labāk mirt, nekā dzīvot šķirti.

Šajā vietā muižas ļaudis tad arī novietojuši akmeni un iekaluši krustu. Bet katru gadu maijā te uzzied zilās neaizmirstulītes, tā atgādinot par mīlestības spēku un uzticību.”

Iespējams šī gada maijs, vismaz daļēji  jau ļaus  izjust šī parka auru.