Vietējo pašvaldību referendumu ieviešana jau no 2024. gada 1. janvāra nav iespējama. Iekšlietu ministrija rosinājusi to atlikt līdz 2026. gadam, pret ko iebildumus cēla nevalstiskās organizācijas. Iegansts prasīt pārcelt referendumu ieviešanu - jaunas elektroniskās sistēmas ieviešana un vienlaikus tuvojošās Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau nākamā gada vasarā. Tomēr apspriedē Saeimā šodien, 20. oktobrī, panākts kompromisa priekšlikums - pārcelt vietējo referendumu ieviešanu līdz nākamā gada septembrim.

Pašvaldību referendumu likumu Saeima pieņēma pagājušajā gadā. Tos varēs rosināt par konkrētas pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, par pašvaldības rosinājumiem celt publisku ēku vai tādu objektu, kam piemērojams tā ietekmes uz vidi novērtējums. Vietējo referendumu likums paredz arī rosināt domes atlaišanu ar ne mazāk kā 30% no iepriekšējo vēlēšanu sarakstos iekļautajiem balsotājiem. Domi nevarēs atlaist gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām.

Pašlaik likums paredz vietējos pašvaldību referendumus ieviest jau no nākamā gada 1. janvāra. Taču ir sarežģījumi vēlēšanu un referendumu programmatūras nodrošināšanā, par ko Centrālā vēlēšanu komisija un citas iestādes vēstīja jau iepriekš. Par prioritāti atzīta Eiropas Parlamenta vēlēšanu nodrošināšana nākamā gada 8. jūnijā. Iepriekšējo vēlēšanu sistēmu vairs neizmantos, jo pērn sāka kriminālprocesu saistībā nepamatotu pārmaksu uzņēmumam „SOAAR," kas izstrādāja un daudzus gadus uzturēja vēlēšanu sistēmas. Jaunas programmatūras izstrāde ir iemesls kavējumiem pašvaldību referendumu ieviešanā.

Līdz brīdim, kad referendumu norise būs nodrošināta elektroniski, iedzīvotāji tā ierosināšanai parakstus varēs vākt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv, bet balsošanu referendumā klātienē organizēs attiecīgā pašvaldība. Balsošanai izmantos papīra zīmes. Šādus priekšlikumus Saeimas komisijas sēdē vērtēs trešdien, 1. novembrī.