Pēc pagājušās nedēļas stiprajām lietavām daudzviet Zemgalē un arī Vidzemē iezīmējas problēma kartupeļu laukos - neaizplūst ūdens un ražas draud sapūt. To šodien, 8. augustā, apsprieda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes sēdē.

Šai problēmai piepildoties, nozare sagaida, ka Zemkopības ministrija individuāli izskatīs visu applūdušo saimniecību pieteikumus, lai lemtu par valsts atbalstu.

Nesenās vētras postījumu apzināšanā lauksaimniecībā izgaismojusies problēma: Zemgalē vairākos apvidos un arī daļā Vidzemes daudzos kartupeļu laukos un to daļās neaizplūst ūdens. Runa ir par teritorijām ar Jelgavu, Bausku, Iecavu, Dobeli, arī Tukuma virzienā un citviet. Līdzīgas grūtības sagaida arī citu dārzeņu audzētājus, kā arī augļkoku dārzos, kur vējš lauzis kokus un nopurinājis daļu ražas. Ūdenim no kartupeļu laukiem neaizplūstot dažu turpmāko dienu laikā, būs lielas problēmas - tā nozares pārstāvju bažas Latvijas Radio raksturo Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Guntis Gūtmanis.

Kartupelim trīs dienas guļot ūdenī, tas ar garantiju būs sapuvis. Arī nedēļa lielā mitrumā vai dubļos nozīmē, ka kartupeļus skar bakteriālā puve un tie nav glābjami, stāsta Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības vadītāja zemkope Aiga Kraukle. Atšķirībā no graudkopības situācija ir nepateicīga, jo kartupeļu laukus apdrošināt nav pa kabatai, savukārt skaidrības par kādiem valsts papildu atbalsta pasākumiem nav.

Piepildoties sliktākajiem scenārijiem lielo lietavu skartajās saimniecībās, Zemkopības ministrijai, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ieskatā, vajadzētu individuāli vērtēt pa lauksaimnieku pieteikumus, lai lemtu par valsts palīdzību. Zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības nesen rosinājis apspriest ar lauksaimnieku iemaksām veidot riska fondu, kura līdzekļus izmantotu pēc dabas stihijām vai citiem nelabvēlīgiem gadījumiem. Šo ideju ministrs pirms pusotra mēneša pamatoja raidījumā "Krustpunktā".

Tomēr ne visu zemkopības produktu audzētāji gatavu šādā fondā ieguldīt un apdrošināšanas situācija ir izdevīgāka, piemēram, jau minētajiem graudkopjiem. Par nenokultajiem un lietavās sagāztajiem graudu vāliem apdrošināšanas kompānijām iesniegti pieprasījumi par apmēram trīs miljoniem eiro. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins Latvijas Radio jau pirms pāris dienām teica, ka pēc vētras saņemto pieteikumu vidū 325 ir par sējumiem.

Vai Zemkopības ministrija par šosezon, iespējams, zaudēto kartupeļu ražu tomēr varētu lūgt kādas kompensācijas no valsts budžeta, Latvijas Radio neizdevās noskaidrot, jo nozares ministrs aizņemtības dēļ nebija sazvanāms.

Precīzākus datus, cik daudz saimniecību draud kartupeļu ražas zaudēšana, nozares asociācija varētu zināt jaunnedēļ.