Pēc trīs gadiem krievu valodu skolās nevarēs mācīt kā otro svešvalodu. Lai šīs izglītības reformas mērķus sasniegtu, nepieciešami vairāk nekā 350 svešvalodu skolotāji. Šobrīd vairāk nekā puse Latvijas skolu kā otro svešvalodu pasniedz krievu valodu. Saeimas Izglītības komisijas deputāti aicina noteikt ambiciozākus mērķus un reformu ieviest ātrāk. Izglītības vadītāju asociācija norāda, ka nepieciešams pārejas periods pedagogu trūkuma dēļ.

 

Atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas Latvijas skolās plānota 2026. gada septembrī, tā vietā piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Savukārt visas klases, kas iepriekš uzsākušas krievu valodas apguvi, to mācīties skolās beigs 2031. gadā, paredz Izglītības ministrijas sagatavotie grozījumi.

 

Tāpat, lai priekšmetam jau no sākuma varētu atvēlēt vismaz divas stundas nedēļā, reformā plānots, ka otro svešvalodu skolās sāk mācīt no 5. klases, nevis no 4. klases, kā tas ir šobrīd. Izglītības ministrijas pārstāve Ilze Seipule iezīmē, ka patlaban vairāk nekā 300 skolās kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta un mācīta tikai krievu valoda, bez citām alternatīvām.

Saeimas Izglītības komisijas diskusijā par šo jautājumu deputāti - Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības un Dāvis Mārtiņš Daugavietis no "Jaunās Vienotības" - aicināja noteikt ambiciozākus mērķus, lai skolās, kur, kā otrā svešvaloda, pieejama tikai krievu valoda pēc iespējas ātrāk būtu iespējas apgūt citas valodas.

Gan skolas, gan pašvaldības norādījušas, ka lielākais izaicinājums šajā reformā ir pedagogu pieejamība citu valodu, kā vācu vai franču, mācīšanai skolās. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas vadītājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns saka, ka šai reformai atšķirībā no citām ir dots saprātīgs pārejas periods. Tiesa, pagaidām no ģimeņu puses nav novērojama masveida interese atteikties no krievu valodas apguves. Tāpat Kalvāns šaubās, ka trīs gadu laikā būs pieejams nepieciešamo skolotāju skaits, vienlaikus viņš norāda, ka ātrāka pāreja, tostarp skolotāju pārkvalifikācija, atkarīga arī no pašām skolām.

Lai Latvijas skolās atteiktos no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tuvāko trīs gadu laikā būtu jāsagatavo 350 – 400 pedagogi. Izglītības ministrija iepriekš norādījusi, ka sadarbībā ar vēstniecībām plānots piesaistīt ārvalstu pedagogus, tāpat piedāvāt stipendijas 300 eiro apmērā, kā arī pārkvalificēt esošos skolotājus un piesaistīt jaunus.