Latvijas Universitātes pētnieki un Latvijas Mobilais Telefons (LMT) ir izstrādājuši pieeju, kas, pateicoties mobilā tīkla notikumu statistikai, ļauj novērot cilvēku uzvedību un tās izmaiņas dažādu notikumu ietekmē, tostarp reāllaikā identificēt iedzīvotāju pulcēšanās vietas.

Pirmā veiktā izpēte ļāvusi noskaidrot, kā mainījusies iedzīvotāju aktivitāte un dzīves ritms pēc ārkārtas stāvokļa izsludināšanas Latvijā, cik godprātīgi iedzīvotāji ievēro norādījumu #paliecmājās, kā arī noteikt, kurās Latvijas vietās pašlaik notiek lielākā rosība, bet kurās vērojams būtisks iedzīvotāju aktivitātes kritums.

"Izmaiņas ir ļoti būtiskas, ir divi lielie secinājumi: pirmais, cilvēki kopumā ievēro sociālo distancēšanos un strādā no mājām, Rīgas centrā un visās vietās, kur bija ievērojama ekonomiskā aktivitāte, ir vērojams būtisks kritums. Tas ir par 45 - 50% no ekonomiskās aktivitātes. Ir skaidrs, ka ievēro sociālo distancēšanos un mēs neizplatām vīrusu," norāda Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

"No otras puses, tas liecina, ka ekonomika ļoti strauji sāk stāties, kas savukārt nozīmē, ka ir riski saistībā ar ieņēmumu līmeni cilvēkiem," turpina Bērziņš.

Bērziņš arī norāda, ka ir identificētas vietas, kur būtu jāpievērš vairāk uzmanības, lai nodrošinātu sociālo distancēšanos. Turklāt tās ir vietās, kur agrāk pulcēšanās nebija pierasta.

Tāpat Bērziņš norāda, ka pētījums ļauj secināt, kā mainījies cilvēku uzvedības modelis

"Tradicionālajā darba dienā cilvēkiem bija strauja darba dienas aktivitātes uzsākšanās no rīta, neliels samazinājums dienas laika, tad uzrāviens aktivitātei pēcpusdienā. Tagad aktivitāte ir mainījusies, ir straujš aktivitātes pieaugums no rīta, bet samazinājums pēcpusdienā," skaidro Bērziņš.

Kā cilvēkus ietekmē šis laiks, analizē Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.