Latgalē dzimušajam Latvijas fotogrāfijas vecmeistaram, vienam no Rīgas Fotogrāfijas muzeja dibinātājiem, fotovēsturniekam Pēterim Korsakam šis ir jubilejas gads, gada nogalē Pēteris Korsaks svinēs 85. gadadienu. Fotografēšana Pēteri Korsaku aizrāva jau bērnībā, tomēr daudz vairāk par fotomākslu ieinteresēja tieši fotogrāfijas vēsture.

„Latgales baltajos lielceļos sastaptie” - ar šādu nosaukumu Rēzeknē, Latgales kultūrvēstures muzejā līdz novembra sākumam var apskatīt Pētera Korsaka melnbalto fotogrāfiju izstādi, kurā redzami fotogrāfijās iemūžināti Latgales cilvēki gan 20., gan 21. gadsimtā.

Pēterim Korsakam izstādes atklāšanas pasākumā līdzi arī fotoaparāts, saņemot apsveikuma vārdus, ik pa laikam iemūžina mirkļus no izstādes. Kā atzīst pats Pēteris Korsaks, fotoaparāts allaž viņam ir līdzi, jo var gadīties, ka pat nejauši uzņemts un tobrīd šķietami nenozīmīgs kadrs pēc laika pārtop nozīmīgā vēsturiskā liecībā. Savā jubilejas gadā Pēteris Korsaks ir aktīvs, turpinot to, kas sirdij tuvs - pētīt fotogrāfijas vēsturi.

„Es nesaprotu tos cilvēkus, kuriem nav ko darīt. Man visu laiku atrodas darbi, vai zvana,  konsultācijas vajag gan grāmatniekiem, gan televīzijai, gan radio. Tā kā vajag tikai strādāt!”

Pēteri Korsaku tieši pētniecība ir aizrāvusi daudz vairāk par fotomākslu, veltot tam savu darba mūžu un turpinot to darīt arī šobrīd.

„Vecajās fotogrāfijās ir kaut kas īpašs, grūti salīdzināt ar šodienas knipsēšanu, ar krāsaino fotogrāfiju. Bet tajā laikā fotogrāfs bija pamatīgi nostrādājis savus uzņēmumus. Un tā mūsdienīgi modernā māksla, kas bieži vien ir tik samākslota, tad es labāk skatos veco bildi.”

Pērn gada nogalē klajā nāca Pētera Korsaka un fotogrāfa Igora Pliča grāmata par Latgales fotogrāfiem, šogad ir izdota grāmata par fotogrāfu un gaišreģi Eiženu Finku. Savukārt 2019.gadā iznāca Pētera Korsaka grāmata „Latviešu fotogrāfi – kara liecinieki”, ko pats autors raksturo kā unikālāko darbu.

Kad fotogrāfija ir dārgāka un vērtīgāka par zeltu, jo tā parāda mūsu tautas likteni, aizgājušos senčus un Latvijas vēstures gaitu.

Savukārt šobrīd ir iecerēts izdot apjomīgu grāmatu par fotogrāfu no Strenčiem Dāvi Spundi.

„,Viņš ir vēsturnieks, bijis Latvijas Fotogrāfijas muzeja dibināšanas šūpulī. Es teikšu tā, ne katrā valstī ir foto muzejs, bet Latvijā ir. Un Pēterim tur ir ļoti liels nopelns,” tā par Pēteri Korsaku saka fotogrāfs Igors Pličs. Ar vārdu unikāls Pēteri Korsaku raksturo arī fotogrāfs Ēriks Zlatkus:

„Viņš laikam ir unikālais cilvēks, kurš jaunatnei rada interesi par veco fotogrāfiju. Viņš ar saviem minoksiem ir ieintriģējis pus Latviju. Viņam ir minoksu īstā kolekcija. Man vienmēr ir gods, kad viņš atbrauc uz mūsu plenēriem. Un tas tā ir visiem fotogrāfiem!”.

Latvijas fotogrāfijas vecmeistars Pēteris Korsaks dzimis Latgalē, Maltas pusē, taču studiju laikā devies uz Rīgu, un nu jau vairāk nekā 60 gadus Latgalē  nedzīvo, tomēr tā joprojām Pēterim Korsakam ir tuva.