Pētījumā "Mediju tirgus riska reitingi: Latvija" secināts, ka divām trešdaļām šī pētījuma ietvaros analizēto Latvijas tiešsaistes mediju vietņu pastāv augsts risks dezinformēt savus lasītājus. Šie rezultāti ir balstīti uz 23 tiešsaistes mediju analīzi, kas ietver vairākas no Latvijā bieži apmeklētām tiešsaistes mediju vietnēm latviešu un krievu valodā.

Pētījumu izstrādājusi organizācija Globālais dezinformācijas indekss (GDI), sadarbībā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centru (APPC).

"Globālais dezinformācijas indekss ir bezpeļņas organizācija no Lielbritānijas, kura vairākās pasaules valstīs, arī Latvijā, ir sadarbība ar vietējiem pētniekiem ir veikuši šādus dezinformācijas riska pētījums, kuru mērķis ir, un es vēlos šo īpaši uzsvērt, konstatēt dezinformācijas riskus mediju telpā. Respektīvi,

nevis atmaskot dezinformācijas gadījumus vai konstatēta dezinformācija klātbūtni kā tādu, bet novērtēt, vai mediju telpā pastāv risks, vai interneta mediju vietnes ir piemērots tam, lai teorētiski no tām varētu tikt sniegta informācija, skaidro Plašāk par pētījumu stāsta Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, pētījuma "Mediju tirgus riska reitingi Latvija" līdzautors Mārcis Balodis.

Pētījumā mājaslapas vērtēja lielākoties raugoties, kādi ir kontroles procesi un mehānismi pašos medijos, tajā skaitā arī to mājaslapās, lai nodrošinātu, ka vietnes ievēro tādu metodiku, uz kuru pētījumā arī atsaucas, proti, uzticamas žurnālistikas iniciatīva. 

"Tās faktiski ir vadlīnijas, kas nosaka, kādai būtu jābūt uzticamai žurnālistikai. Protams, būtu jāievēro caurspīdības princips, neatkarības princips un uzticamības princips, kas samazina iespēju, ka mājaslapā var var tikt publicēti neuzticama informācija, piemēram, nodrošināt redakcionālo neatkarību, nodrošinot, ka mājaslapā ir pieejama informācija par vietnes īpašniekiem, patiesā labuma guvējiem un arī par finansējuma avotiem," norāda Mārcis Balodis.

Projekta mērķis ir veikt sākotnējo ieskatu tajā, kādi ir riski Latvijas informatīvajā telpā un pie viena šī informācija tālāk ir izmantojama pašiem medijiem savā darbā, lai pilnveidotu  savu savu darbību, kā arī tālākās diskusijās par mediju kvalitāti kopumā nozarē.

Pētījuma rezultāti liecina, ka mums ir diezgan polarizēta risku joma ir četras vietnes, kuras ietilpst vidējā diapazonā, un divas trešdaļas no tām vērtētajām ir ar augstu vai maksimālu riska līmeni.

"Visizplatītākās problēmas, kas ir lielākajai daļai vietņu, tā nepilnvērtīgi publicēta informācija par raksta autoriem.

Pat gadījumos, ja raksta autors ir identificēts, nav iespējams iepazīties ar citu šī paša autora sagatavotu informāciju, vai pārliecināties, ka šis cilvēks tiešām ir īsta persona, ka aiz vārda un uzvārda ir īsts cilvēks," ar konstatētajām problēma iepazīstina Mārcis Balodis.

"Tāpat arī bieži trūkst informācijas par īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem, kas būtu pieejama turpat mājaslapā. Arī par finansējuma avotiem un attiecībā uz atsevišķām politikām, piemēram, par redakcionālo neatkarību, politiku attiecībā uz kļūdu labošanu un kā kļūdas pēc tam tiek labotas un publicēts medijā. Kā arī politikas, kas skar tieši komentāru sadaļas un visu saturu, ko spēj, ko rada paši lietotāji."

Tāpat Balodis norāda arī uz pozitīvo Latvijas medijos

"Mēs secinājām, ka

Latvijas medijos klikšķu medīšanas prakse, proti, ka saturs neatbilst nosaukumam, nav īsti izplatīta.

Tāpat arī, teiksim, gadījumi ar naida runas izmantošanu un sensacionālisma klātbūtne rakstos nav izteikta. Tā ir konstatēta tikai atsevišķos, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmo, gadījumos," bilst Mārcis Balodis.

Viedokli izsaka portāla TVNET galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

Ar pētījumu var iepazīties internetā.