Rīgā ir augstākā dzīves dārdzība starp Baltijas valstu galvaspilsētām, jo izdevumi par pārtiku, mājokli un transportu prasa procentuāli lielāko vidējai ģimenei pieejamo ienākumu daļu, atklāj pētījums par dzīves dārdzību Baltijas valstu galvaspilsētās.

Pētījumā noskaidrots, ka vidējai četru cilvēku ģimenei Tallinā mēneša ienākumi ir 2897 eiro apmērā, Viļņā - 2207 eiro, bet Rīgā - 2020 eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018.gadā veikto pētījumu ģimenes ienākumi Tallinā auguši par 464 eiro, Viļņā - par 648 eiro, bet Rīgā - par 419 eiro.

"Kaimiņvalstis mūs ir apsteigušas, īpaši Viļņa, tur vidējas darba algas kāpums ir visstraujākais, Tallinā - vismērenākais. Pozitīvais - Rīgā vidējie ienākumi "uz rokas" auguši straujāk, nekā "uz papīra". Tas skaidrojams ar to, ka nodokļu slogs ir palicis nedaudz mazāks," ar pētījumu iepazīstina “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pētījumā salīdzinātas trīs izmaksu pozīcijas - pārtika, mājoklis un transports, pieņemot, ka ģimene dzīvo padomju laikā celtā nerenovētā mājā, pārvietojas tikai ar sabiedrisko transportu un pārtikas grozs ir sabalansēts četru cilvēku ģimenei.

"Pārtika nav dārgākā Rīgā, dārgāka tā ir Tallinā, bet mājoklis ir dārgākais rīdziniekiem, turklāt mājokļa izmaksas kopš 2018. gada ir nedaudz palielinājušās pretstatā Tallinai un Viļņai, kur tās pat ir nedaudz samazinājušās uz zemāku apkures tarifu rēķina," norāda Evija Kropa.

"Vēl viena lieta, kur ļoti zaudējam, ir sabiedriskais transports. Ja Rīgā ģimene, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, pērkot mēnešbiļeti visām dienām visiem transporta veidiem samaksā 100 eiro, tad tāda pati ģimene Viļņā samaksā 64 eiro, Tallinā vispār necik. Tas atstāj Rīgu kopumā kā dārgāko galvaspilsētu ar zemākajiem vidējiem ienākumiem un augstākām kopējām izmaksām," skaidro Evija Kropa.