Iespējams, arī Latvijā daļu komercbanku peļņas varētu novirzīt valsts budžetā – līdzīgi, kā tas plānots Lietuvā, ieviešot jaunu pagaidu nodokli banku peļņai. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) paredzējis nākamnedēļ šo ideju piedāvāt apspriešanai koalīcijā, bet pats gan pret šo risinājumu izturas ar piesardzību, savukārt Latvijas Banka nodokļa ieviešanu uzskata par galēju soli.

Lietuvā Finanšu ministrija sagatavojusi priekšlikumu par jaunu nodokli komercbanku peļņai, jo saskatījusi iespēju tādā veidā papildināt valsts budžetu. Peļņa Lietuvas bankās ir ievērojami pieaugusi, ņemot vērā, ka Eiropas Centrālā banka arvien ceļ procentu likmes, kas sadārdzina aizņēmumus. Proti, līdz šim komercbanku peļņa Lietuvā gadā bijusi ap 300 miljoniem eiro, taču prognozes par šo un nākamo gadu liecina, ka tā varētu sasniegt miljardu eiro. Plānotais nodoklis, ko Lietuvā sauc arī par solidaritātes nodevu, būtu spēkā divus gadus un valsts budžetu varētu papildināt par 510 miljoniem eiro; naudu izlietotu dažādiem militārās infrastruktūras projektiem. Lai priekšlikums stātos spēkā, tas vēl jāapstiprina Lietuvas valdībai un Seimam.

Arī Latvijas komercbankām šogad paredzams ievērojams peļņas kāpums, turklāt neuzņemoties nekādu papildus risku. Līdz šim par šīs peļņas aplikšanu ar nodokli nav bijis runas. Lai panāktu banku solidaritāti ar sabiedrību, Latvija iet citu ceļu un no komercbankām sagaida pretimnākšanu citādā veidā.

Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts: „Pirmkārt, tās būtu augstākas noguldījumu likmes Latvijas iedzīvotājiem – tas attiecas gan uz mājsaimniecībām, gan uz uzņēmumiem. Nevajadzētu būt tādai situācijai, ka noguldījumu likmes Latvijā ir būtiski zemākas nekā tās, ko mēs redzam kaimiņvalstīs. Pieņemsim, Igaunijā noguldījumu likmes ir krietni augstākas.”

Vēl Latvijas Banka vedina komercbankas samazināt izmaksa, ar kurām saskaras banku klienti, piemēram, komisijas maksas par kredīta izskatīšanu vai kredīta pārfinansēšanu. Trešais virziens – sagatavot labvēlīgu vidi kreditēšanas palielinājumam tuvākā nākotnē, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un daudzveidību, jo, kā izteicās Kārlis Vilerts, kreditēšana ir ekonomikas asinsrite.

Tikai tad, ja situācija nemainās, ja kreditēšanas turpina būt vāja, likmes – augstas un depozītu likmes – zemas, politiķi varot rīkoties līdzīgi kā kolēģi Lietuvā.