Lai apturētu jaunā finansējuma sadales modeļa ieviešanu, pie Saeimas ēkas 16. jūnijā norisinājās Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets.

Piketā pedagogi nepanāca garantijas arodbiedrības izvirzīto prasību izpildei. Izglītības un zinātnes ministrija nepiekāpās nevienā no prasībām, tā pēc sarunas ar ministri paziņoja arodbiedrības līdere Inga Vanaga.

Viņa skaidroja, ka nākamos trīs gadus skolotāji turpinās saņemt algas, kas ir pretrunā izglītības attīstības pamatnostādnēm, kā arī nākamos četrus gadus skolotājiem joprojām būs pārslodze. Par tālākajiem soļiem arodbiedrība lems pirmdien.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība paziņojusi, ka izglītības sistēma atrodas sabrukuma priekšā.

Līdztekus prasībai apturēt jaunā pedagogu atalgojuma finansēšanas sadales modeļa ieviešanu LIZDA piketā  aktualizēja arī citas līdz šim vairākkārt izteiktās pedagogu prasības, proti, darba slodzes sabalansēšana pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem ar ne vairāk kā 30 kontaktstundām nedēļā pie 40 darba stundu slodzes, tāpat arī darba slodzes sabalansēšana vispārizglītojošos skolu pedagogiem ar ne vairāk kā 60% kontaktstundu nedēļā.

Kas sastrauc pedagogus, stāsta Vita Vanagele, Ilūkstes pirmsskolas izglītības iestādes "Zvaniņš" pārstāve, Augšdaugavas novada arodorganizācijas vadītāja.

Izglītības ministrija aicina sakārtot skolu tīklu, tad pašvaldībām radīsies nauda, ko novirzīt pedagogiem, taču kā norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure, ir arī tā sauktie sakārtotie skolu tīkli, bet naudas vairāk nerodas, arī darba mazāk skolotājiem nekļūst.

Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Jānis Ozols visus pārmetumus sauc par puspatiesībām un saka, ka ministrija beidzot reformē izglītības sistēmu, kas nav sakārtota 30 gadus. Ozola ieskatā rūpīgāk būtu jāsadarbojas izglītības darbinieku arodbiedrībai ar pašvaldībām.