Polija ir lūgusi NATO iedarbināt Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu. Šādu lēmumu oficiālā Varšava pieņēma pēc tam, kad aizvadītajā naktī valsts gaisa telpā ielidoja 19 Krievijas droni. Turklāt lielākā to daļa esot ielidojusi no Maskavas militārās sabiedrotās Baltkrievijas teritorijas.

Nevar nepamanīt, ka šis incidents noticis īsi pirms Krievijas un Baltkrievijas rīkoto militāro mācību „Zapad-2025” sākuma.

Zināms, ka pirmais fiksētais Polijas gaisa telpas pārkāpums tika fiksēts vakar vakarā pusdivpadsmitos pēc vietējā laika jeb pusvienos naktī pēc Latvijas laika. Pēdējo reizi krievu objekti Polijas gaisa telpā tika fiksēti šorīt pusastoņos pēc Latvijas laika. Attiecīgi Polijas un sabiedroto valstu spēku operācija Krievijas dronu un raķešu notriekšanai ilga visu nakti. Gaisā tika pacelti cita starpā arī vairāki F-16 un F-35 iznīcinātāji. Publiski zināms, ka operācijā piedalījās arī Itālijas, Nīderlandes un Vācijas spēki.

Pēc Polijas Iekšlietu ministrijas preses konferencē sniegtās informācijas, līdz pusdienlaikam bija atrastas septiņu dronu un neatpazīta tipa raķetes atlūzas. Kopš tā brīža atrastas vēl viena drona atlūzas, tāpēc kopējais apzināto objektu skaits ir deviņi. Lielākā daļa objektu ir atrastas valsts austrumos, Baltkrievijas un Ukrainas pierobežā. Divu dronu fragmenti ir atrasti attiecīgi valsts ziemeļos un vidienē.

--

Polijas gaisa telpā notriektie droni ir daļa no agresorvalsts Krievijas īstenotā hibrīdkara. Taču šis gadījums neapdraud Latviju un gada laikā ir izdarīts gana daudz robežas apsardzības un uzraudzības uzlabošanā – tā pēc iknedēļas sarunas uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds no „Progresīvajiem” uzsver arī NATO valstu kopīgo uzdevumu sargāt ārējo robežu ar agresorvalstīm. Saeimas opozīcijā ieskanas arī ideja slēgt robežu ar tām.

--

Kā Lavijas bruņotie spēki reaģētu līdzīgā situācijā, vērtē NBS Autonomo sistēmu kompetences centra vadītajs, majors Modris Kairišs.

--

Kādi būtu galvenie soļi, kas Latvijai nekavējoties jāveic, lai stiprinātu savu aizsardzību pret šādiem draudiem, analizē jūras dronu ražošanas uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdētājs, bijušais Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.