Pēc valdošās koalīcijas lēmuma pēdējā brīdī atsaukt Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītos kandidātus Latvijas Radio atgādina par vēl dažiem pretrunīgi vērtētiem Saeimas lēmumiem amatpersonu izraudzīšanā. Izvēle par sliktu kādiem konkrētiem amatu kandidātiem ne vienmēr bijusi labi izskaidrota.

Pirms vairāk nekā 14 gadiem Saeimas vairākums nolēma trešajā termiņā ģenerālprokurora amatā neapstiprināt Jāni Maizīti. Par viņa ievēlēšanu balsoja 45, bet pret bija 47 deputāti. 2010. gada 15. aprīlī balsojuma rezultātu nolasīja 9. Saeimas deputāts Pēteris Tabūns.

Šis balsojums tolaik bija aizklāts, tāpēc tā rezultāti nebija publiski. Laikraksts "Diena" toreiz pēc deputātu aptaujāšanas secināja, ka vismaz 14 parlamentāriešu meloja par savu balsojumu.

Dažus gadus vēlāk Maizītis kļuva par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, 2021. gadā devās mūžībā.

Pēdējos gados zīmīgi bijuši arī citi gadījumi, kad Saeimas noraidījums kādiem amatu pretendentiem pārsteidzis. 2022. gada februārī Saeima noraidīja bijušās Satversmes tiesas vadītājas Sanitas Osipovas kļūšanu par Augstākās tiesas tiesnesi. Juristu aprindās šo lēmumu vērtēja pretrunīgi, jo viņas kandidatūru virzīja Augstākās tiesas senatori. Toreiz Saeimas balsojumu skaidroja ar Osipovas aicinājumu cieņpilni lemt par viendzimuma pāru tiesībām. 13. Saeimā tam nebija vairākuma atbalsta. Pērn, jau šajā Saeimas sasaukumā un tagadējās valdības pilnvaru laikā pieņēma partnerattiecību regulējumu. Tāpat 2023. gada oktobrī Sanitu Osipovu ievēlēja par Augstākās tiesas tiesnesi.

Savukārt 2022. gada jūnijā Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka amatā nepārvēlēja Ilzi Znotiņu. Tas bija pretēji amata konkursa komisijas pozitīvajam novērtējumam.

Šopavasar ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības nepieņēma Latvijas investīciju attīstības aģentūras vadītāja konkursa rezultātus. Ministrs noraidīja Valsts kancelejas vadībā izraudzītos finālistus Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu.

Atkārtotā konkursā izraudzīja finanšu institūcijas "Altum" eksperti Ievu Jāgeri.

Pēc koalīcijas šīs nedēļas lēmuma pēdējā brīdī atsaukt izvirzītās Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa kandidatūras uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izskanēja kritika par slikti vadītu un neizskaidrotu procesu.

Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas otrajā piegājienā jaunā gada sākumā sola caurskatāmāku un saprotamāku. Kandidātu izvirzīšanai paredzēts laiks līdz janvāra beigām un koalīcija sola virzīt vienu kandidātu.