Latgalē dzimusī māksliniece Maruta Raude strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominē porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Nu jau gandrīz četri gadi pagājuši kā mākslinieces nav starp mums, taču viņas vīrs, turpinot ģimenes uzsākto mākslinieces piemiņas iemūžināšanu un ideju realizēšanu, rīko Marutas Raudes darbu izstādes dažādās Latvijas pilsētās. Tostarp arī Rēzeknē. 

„Maruta bija fantastiska māksliniece, fantastiska sieviete, ļoti laba draudzene un apķērīga skolniece,” tā pasaulslaveno mākslinieci Marutu Raudi, kura dzimusi Varakļānos un savulaik absolvējusi Rēzeknes Lietišķās Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, raksturo viņas skolotāja, kolēģe un draudzene Inese Brants.

„Viņas darbi ir tik apbrīnojami sirsnīgi, tajā viņas pasaules redzējumā, ka man patīk visi. Un jo vairāk es skatos, jo vairāk man patīk.”

Inese Brants atceras, ka idejas viņas skolniece ir smēlusies no ikdienas dzīves, no dabas, no vēstures.

„Tikai viņa ir spējusi mūsu ikdienu pacelt mākslas augstumos. Ja nu bija, kas grūti, tad viņa nepadarīja  to visu pārsaldinātu vai banālu, un par to viņa ļoti piedomāja.”

Mākslinieces vīrs Alfs Raude, organizējot izstādes visdažādākajās Latvijas malās, turpina ģimenes uzsākto Marutas piemiņas iemūžināšanu un ideju realizēšanu un Inese Brants cenšas apmeklēt šīs izstādes.

„Katrā ziņā es varu tikai pateikt paldies Alfam, ka viņš ar šīm te izstādēm ceļo pa Latviju un es cenšos lielāko daļu no tām apmeklēt, jo tā man ir jauna satikšanās ar manu draudzeni, un es katrā no tām izstādēm atrodu kaut ko neredzētu, kas varbūt vēl nav bijis izstādīts, kas bijis mājās. Man katra izstāde ir kāds atklājums un arī tāda atmiņu restaurācija.”

Marutas Raudes dzīvesbiedrs atzīst, ka Maruta  bija gan radošs cilvēks ar savu pasaules redzējumu, gan arī vienkārši sieviete ar savām ikdienas mājas rūpēm par dēlu, par vīru, par mājām.

„Tās, protams, bija divas dažādas eksistences formas, bet tajā pašā laikā tās ļoti labi bija kopā, jo Marutai bija tāda vēlme, ko arī te izstādē var redzēt stendā ar viņas bērnības lellēm - viņai bija prasme un vēlme visu savest kārtībā un harmonijā, kur viss ir blakām – cilvēks un daba”.

Alfs Raude stāsta, ka organizējot sievas izstādes, stāstot par viņu, par viņas darbiem, viņš savā veidā aizpilda tukšumu, radušos pēc Marutas iziešanas. Rēzeknē Latgales kultūrvēstures muzejā pašlaik skatām  porcelāna mākslinieces Marutas Raudes retrospektīva darbu izstāde “Pļuskovas puķes”.

„Šī izstāde ir kāds Marutas iecerēts, bet nerealizēts projekts. “Pļuskovas puķes.” Marutas izpratnē bija projekts, kurā porcelānā tiktu pārceltas pilskalna ainiņas, puķes un lauki.”

Stāstot par Marutu, Alfs Raude atzīst, ka sieva viņu iemācīja raudzīties uz pasauli nedaudz no cita skatupunkta.

„Bija interesanti. Izaicinoši, ja cilvēks nav tam gatavs. Es nebiju gatavs, bet es daudz ko iemācījos. Man patika izstādes un māksla. Man pašam ir fiziķa izglītība, kas papildināta ar biznesa nozari. Bet tad tajos tālajos 90. gados Maruta ienesa manā dzīvē kaut ko man pilnīgi nesaprotamu, bet tajā pat laikā, tas bija ļoti interesanti.”

Alfs un Maruta Raudes kopā nodzīvoja 21 gadu, izaudzināja dēlu un, ja Marutas dzīves gājums nebūtu aprāvies tik agri, pasaule noteikti  ieraudzītu vēl daudzus oriģinālus un izcilus mākslas darbus. Taču savas dzīves laikā Maruta Raude jau ir paspējusi atstāt būtisku ieguldījumu Latvijas un pasaules mākslā  - dzīves laikā māksliniece sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos. Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, muzejos Sidnejā, Austrālijā, Turcijā un arī daudzās  privātkolekcijās.