Maskavas dārzs Rīgā pārsaukts par Latgales parku, to Rīgas dome lēmusi pēc latgaliešu nevalstisko organizāciju rosinājuma. Parka saistība ar Latgali nav izvēlēta nejauši, tieši tāds bijis parka nosaukumus pirms padomju okupācijas laika. Parkam atgūstot savu nosaukumu, tiek domāts, kā parku attīstīt un piepildīt ar saturu, lai tam būtu saikne arī ar latgalisko.

Lai, mainot nosaukumu, parks iegūtu arī jaunas pārmaiņas, tika diskutēts, kā teritoriju padarīt pievilcīgāku un kā saturu saistīt ar Latgales vārdu un latgalisko. Kā uzsver biedrības „LgSC” pārstāve Edīte Husare, pašiem savs Latgales parks Rīgā - tā ir iespēja iepazīstināt rīdziniekus vairāk ar Latgales kultūru.

„Iepazīstināt rīdziniekus vairāk ar Latgales kultūru un latgaliešus mudināt pašiem vairāk stāstīt par Latgales kultūru. Un šis parks ir viens līdzeklis, kā to var pilsētvidē fiziski redzamu, sajūtamu izdarīt.”

Parku sāka ierīkot 1937.gadā un līdz 1945.gadam to sauca par Latgales dārzu. Taču  padomju laikā tā nosaukums ieguva Maskavas vārdu. Parka teritorijā šobrīd atrodas arī Sporta manēža.

Lai saprastu, kā Latgales parks var padarīt Rīgas pilsētvidi pievilcīgāku, notika diskusija, tā sākās ar parka iepazīšanu. Ekskursiju vadīja pilsētvides un tūrisma pētnieks un kritiķis, TV raidījuma “Ielas garumā” vadītājs Mārtiņš Eņģelis. Pēc diskusijas un parka apskates galvenais secinājums ir tāds, ka lai Latgales parkam būtu  ne vien Latgales nosaukums, bet arī Latgales sajūta, ir ļoti, ļoti daudz darba, atzīst biedrības „LgSC” pārstāve Edīte Husare, uzverot, ka ir jādomā par parka infrastruktūru gan to labiekārtojot, gan veidojot ko jaunu, jo šobrīd parks nav kā galamērķis, kuru apmeklē, lai atpūstos, bet vieta, kurai dodas cauri.

„Ļoti daudz darba jāiegulda, lai labiekārtotu parku. Bet, ko mēs sapratām, ka ir ļoti svarīgi runāt arī ar vietējiem apkaimes iedzīvotājiem, kā viņi redz, vai viņiem tas ir vajadzīgs, vai viņiem tas būtu interesanti?”

Diskusijas laikā izskanēja, ka parkā varētu tikt rīkoti mazāka vai lielāka mēroga pasākumi, kas saistīti ar Latgales kultūru,  tāpat parkā uzraksti varētu būt latgaliski, piemēram, pie kokiem uzrakstot to nosaukumus latgaliski. Ideju procesā cerot vairāk iesaistīt arī Rīgā dzīvojošos latgaliešus un vietējos iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto parka teritoriju.

„Un tas, ko ieteica eksperti, ka noteikti parku sākt iedzīvināt apziņā, lietot hašdagu, izveidot lokāciju, pašiem stāstīt, varbūt jau šovasar sarīkot kādu pasākumu, mēģināt parku iedzīvināt cilvēku apziņā.”

Labs piemērs, no kura iedvesmoties, ir netālu esošais Erevānas dārzs, kas veidots sadarbībā ar Armēniju, piebilda Edīte Husare. Jāteic, saistībā ar notiekošo karu Ukrainā,  daudzās pašvaldībās tiek lemts par padomju laika un ar Krieviju saistītu ielu un vides objektu nosaukumu maiņu.