Vai ir nopietns pamats sagaidīt jaunu eskalāciju starp Krieviju un NATO valstīm Baltijas jūrā? Šāds jautājums rodas pēc ziņām par to, ka Krievijas varas iestādes ir nolēmušas vienpusējā kārtā mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā. Par to liecina valdības lēmuma projekts. Uz šādiem Krievijas plāniem jau reaģējušas vairākas valstis.

Saskaņā ar šo dokumentu, ko ir sagatavojusi Krievijas Aizsardzības ministrija, Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu Somu līča austrumos, kā arī pie Karaļauču apgabala Baltijskas un Zeļenogradskas pilsētām. Šim nolūkam tiks mainītas ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona.

Ministrijas ieskatā pašreizējās jūras kartes, kas noteiktas 1985.gadā,nav pilnībā precīzas un neatspoguļo "pašreizējo ģeogrāfisko situāciju". Jāpiebilst, ka šis ministrijas dokuments ir nodots sabiedriskai apspriešanai un tas noticis praktiski vienlaicīgi ar taktisko kodolieroču pielietošanas mācību sākumu.

Tiek vēstīts, ka potenciāli izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra. Jāatzīmē arī tas, ka pagaidām tās ir neoficiālas ziņas, līdz ar to ir grūti precīzi spriest par kādiem plāniem un attiecīgi reakciju

Krievijas propagandas aģentūras TASS un "Ria Novosti", atsaucoties uz anonīmiem militāri diplomātiskajiem Krievijas avotiem, vēsta, ka Krievijai neesot nodoma robežas mainīt. Un pēcpusdienā paziņojums par šiem plāniem ir pazudis no Aizsardzības ministrijas mājaslapas.

Notiekošo komentē Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors.