Neraugoties uz gadu nastu, pensionēta bioloģijas skolotāja no Daugavpils novada Sventes pagasta Raisa Strode gaida tos labos laikus, kad atkal varēs rīkot ekskursijas pa Sventes muižas parku, kur viņai labi zināms ikviens koks, krūms un pat putns. Savulaik Raisa Strode pati realizējusi projektu, kas uzlaboja Sventes muižas parka veidolu un gatava turpināt parku apaudzēt ar augiem, kas iekopti un stādīti pašas dārzā.

Neraugoties uz dziļajām sniega kupenām, caur kurām iemīta taciņa no mājas uz Sventes muižas pusi,   ar spieķīša palīdzību braši dodas neliela auguma  sieviete. Tā ir pensionētā Sventes skolotāja Raisa  Strode, kuras sirdslieta ir senais muižas parks, daba un ekskursiju rīkošana.

„Šogad ir ļoti skaista ziema. Tikai mazliet sniegs par dziļu. Es kādreiz biju bioloģijas skolotāja, tad sākumskolotāja. Visu dzīvi esmu ar dabu.

Agrāk bieži ar bērniem staigāju pa parku, rīkoju ekskursijas, pa šiem gadiem savācies daudz materiālu, ko tagad var izmantot.”

Raisa Strode ir Sventes pagasta viena no aktīvākajām seniorēm, un daba ir viņas mūža mīlestība, tā īsi viņu raksturo Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska.

„Raisa Strode pēc izglītības ir biologs,  jau kopš skolotājas laikiem viņa ir pētījusi dabu, ļoti daudz pie mums ir pētījusi stārķus. Ap 2005. gadu viņa pie mums Jaunsventes parkā bija izveidojusi dabas taku. Vienmēr ir rīkojusi putnu dienas un  ļoti aktīvs cilvēks.”

Sventes muižas parks, kura piecos hektāros sastopamas vairāku desmitu dažādas  koku sugas, Raisai Strodei ir iecienīta pastaigu vieta.

„Sventes parks ir ļoti interesants, te ir muiža, kurā ir viesnīca un restorāns un tajā saglabājušies ļoti interesanti senlaicīgi kamīni.

Bet parks ir tas, kas veido apkārtni ap šo muižu. Domāju, ka ideja par parku bija grāfa Plātera ideja, jo pie muižas ir paegles, kas Latvijā ir reti koki. Te ir arī 4 ļoti aizsargājami koki - te ir osis, ar interesantu stumbru, tam varētu būt ap 160 gadiem. Agrāk bija sena liepa, kuras apkārtmērs bija gandrīz 4,5 metri. Tagad vēl viena liepa ir palikusi, varbūt ap 130 gadus veca.”

Katram kokam ir sava vēsture, savs mūža stāsts, par ko gatava stāstīt šī parka pētniece un laba  pazinēja  Raisa  Strode, un te arī savi iemītnieki - putni. Tā ir vēl viena pensionētās skolotājas aizraušanās.

„Viens koks ir ar pieciem dobumiem, kur visu laiku kāds dzīvo - pārsvarā strazdi. Arī pie mūsu mājas barotavas, pirms pāris nedēļām, skatos arī vesels bars strazdu apmeties. Patīk pie mums, viens melnais strazds jau dzīvo piecas ziemas. Pilns arī zīlīšu. Ornitoloģijas biedrība bija aicinājusi skaitīt putnus, es aizsūtīju. Pie mums te dzīvo ap 15-18 tauku zīlītes un viena zilzīlīte, tikai viena, bet pavasarī atlido otra. Vēl te dzilnas, sarkankrūtīši, viens pāris dzeņu.”

Parks kūsā ar dzīvību, tikai arī cilvēka roka te nepieciešama, lai parks būtu parks nevis mežs, ar vērīgu aci pētot to, saka Raisa Strode, un ir gatava tajā joprojām likt savu artavu.

„Pagājušogad jau parkā bija iestādīti vairāki koki un interesanti krūmi, tās tūjas parkā ir arī manas audzētas un stādītas, bet pat reiz  pie manis aug 34 dažādas augu sugas, gribas vēl kaut ko iestādīt, bet man jau priekšnieki saka (smejas) - nekādas pašdarbības, tikai pēc plāna.”

Tagad Raisa Strode gaida pavasari, kad parks mostas no ziemas miega, kad tajā parādās atkal jauna dzīvība un cerot, ka līdz ar pavasari varēs atsākties arī tik iemīļotās ekskursijas un tikšanās ar Sventes parka apmeklētājiem.