Visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV galvaspilsētai Vašingtonai, kur 20. janvārī notiks 47. ASV prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonija. Pēc tās Tramps atgriezīsies Baltajā namā, kura saimnieks viņš jau bija no 2017. līdz 2021. gadam.

Pusseptiņos vakarā pēc Latvijas laika Vašingtonā paredzēta prezidenta inaugurācijas ceremonija. Tramps solījis labāko pirmo dienu, lielāko pirmo nedēļu un visneparastākās pirmās simt dienas jebkurā prezidentūrā Amerikas vēsturē.

Tramps solījis, ka jau pirmajā dienā parakstīs aptuveni 100 izpildrīkojumu. Un tiem par pamatu ir viņa kampaņas laikā solītais. Daudzi no šiem rīkojumiem tiks parakstīti, lai atceltu Džo Baidena administrācijas īstenotos rīkojumus. Šajā ziņā sagaidāms, ka Tramps izsludinās ārkārtas situāciju enerģētikas jomā. Pirmie rīkojumi radīs izmaiņas enerģētikas un vides politikā, un viņš plāno atcelt Baidena rīkojumus par dabasgāzes un naftas resursu ieguves ierobežošanu, kā arī ir apņēmies aizliegt jaunus vēja parku projektus. Ar jauniem rīkojumiem Tramps arī vēlas atteikties no federālās valdības daudzveidības, vienlīdzības un iekļaušanas politikas, tādēļ viņš atcels konkrētus ar dzimumu saistītus izpildrīkojumus, ko ieviesis Baidens.

Ar neziņu un satraukumu Briselē sagaida Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā. Uz viņa inaugurāciju nav ielūgts neviens no Eiropas Savienības iestāžu augstākās vadības. Tā vietā, Tramps ir devis priekšroku dažādiem konservatīviem un galēji labējiem politiķiem. To vidū viena no augstākajām amatpersonām ir Itālijas premjere Džordžija Meloni. Zīmīgi, ka inaugurācijā nepiedalās Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš, kā apgalvo viņa pārstāvji, esot bijis ielūgts, bet nevarot ierasties.

Ar bažām un krasi atšķirīgiem viedokļiem Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā gaida arī Kijivā.

Viedokli izsaka Latvijas Arpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.