Rietumi turpina izdarīt spiedienu uz Krieviju par tās izvērsto karu Ukrainā, kā arī atbild uz opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi. Sankcijas šonedēļ noteikusi gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija. Tām seko arī šodien, 23. februārī, izsludinātās Amerikas Savienoto Valstu sankcijas, kas esot plašākās kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Rietumi turpina meklēt veidus, kā vērsties pret Krieviju un ietekmēt tās kara mašinēriju. Reizē arī tiek meklētas iespējas maksimāli novērst sankciju apiešanu. Tātad, Eiropas Savienība šonedēļ panākusi vienošanos par 13.sankciju kārtu. Tajā iekļautas aptuveni 200 fiziskās personas un uzņēmumi, galvenokārt no Krievijas. Taču sankcijām pakļauti arī vairāki trešo valstu uzņēmumi, kas apiet sankcijas un sadarbojas ar Krievijas aizsardzības sektoru. Lai gan šāda vēršanās pret uzņēmumiem nav notikusi pirmo reizi, tomēr jaunums ir tas, ka sankcijas pirmo reizi ir noteiktas arī pret Ķīnas uzņēmumiem. Tiesa, ir viena lieta, ko Eiropas Savienība nav izdarījusi, proti, tā nav vērsusies pret tiem, kas varētu būt vainojami opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvē.

Šādu soli gan ir spērusi Lielbritānija. Sankcijas noteiktas pret sešām amatpersonām, kas vada Sibīrijas soda izciešanas koloniju, kurā Navaļnijs nomira. Tāpat sankcijas briti vērsuši pret munīcijas ražotājiem, elektronikas uzņēmumiem, dimantu un naftas tirgotājiem. Un, protams, arī Lielbritānija domā, kā tikt galā ar sankciju apiešanu un sankcijas ir vērstas arī pret trešo valstu uzņēmumiem. Bet šokējoši britiem bija šīs nedēļas dati par eksportu uz Centrālāzijas valstīm. Tas uz šīm valstīm pieaudzis ārkārtīgi lielā apmērā. Piemēram, eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 1100 procentiem. Uz šīm valstīm tiek eksportētas lielākoties dronu, lidmašīnu un helikopteru detaļas.