Tā dēvētās Krievijas prezidenta vēlēšanas nav nesušas nekādu pārsteigumus un diktators Vladimirs Putins aizvien paliek savā vietā. Un lai gan Rietumu reakcija uz šīm tā dēvētajām vēlēšanām ir bijusi kritiska, tomēr nav skaidras atbildes, vai Putinu arī turpmāk dēvēt par leģitīmu valsts galvu?

Neskatoties uz to, ka liela daļa Eiropas politiķu vārdu “vēlēšanas” attiecībā uz Krieviju lieto tikai pēdiņās vai šo vārdu pat neizmanto, tomēr ir manāma liela piesardzība, runājot par Krievijas prezidenta leģitimitātes starptautisko neatzīšanu.

Opozicionārs Leonīds Volkovs izteicies, ka Putins izmantos tā dēvētās vēlēšanas savai sabiedrisko attiecību kampaņai, lai pārliecinātu it īpaši Rietumu auditoriju, ka lielākā daļa krievu ir par viņu. Taču Rietumiem būtu jāpierāda, ka tā tas nav un viens no rīkiem varētu būt paziņot par to, ka tā dēvētās vēlēšanas nav atzīstamas un Putins nav leģitīms Krievijas līderis.

Arī kolonijā mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija sieva Jūlija uzsvērusi, ka Krievijas pilsoniskajai sabiedrībai, elitei un visai pasaulei tas būtu nozīmīgs signāls, ka Krievijā nevalda vispārēji atzīts prezidents, bet gan nicināts un publiski nosodīts noziedznieks. To, ka Putins būtu jādēvē par neleģitīmu līderi, uzskata arī ieslodzītais opozicionārs Vladimirs Kara-Murza un viņa sieva Jevgēnija.

Briselē tā dēvētās vēlēšanas apsprieduši bloka ārlietu ministri. Kā bija sagaidāms, vienīgais, ko Eiropas Savienība nav atzinusi, ir tā dēvētās vēlēšanas un to rezultāti okupētajās Ukrainas teritorijās. Tas norāda uz to, ka Rietumu politiķi nav gatavi komunikācijas vakuumam ar kodolsvaru Krieviju, ko radītu Putina neatzīšana, kas automātiski neleģitīmus padarītu arī, piemēram, Krievijas ministrus un vēstniekus. Vairākas Eiropas valstis joprojām turpina sūtīt vēstniekus uz Krieviju.