Vai Saeimai vajadzētu rūpīgāk pārvērtēt plānu valstij pārņemt tā saucamo "Maskavas namu" Marijas ielā 7? To vēstulē Saeimai aicinājusi "Rietumu banka", brīdinot par sekām Latvijas komersantiem, kuri aktīvi atrodas Krievijā. Atbildīgā komisija šo aspektu varētu izvērtēt, taču neplāno vilcināt lēmumus par ēkas pārņemšanu.

Kādreizējais Dzelzceļnieku nams Maskavas valdības rokās nonāca īpašumu maiņas rezultātā gadsimta sākumā. Pēc pārbūves par "Maskavas namu" nosaukto ēku atklāja 2004. gadā. Kopš tā laika tajā rīkotas izrādes, kino seansi un dažādi citi pasākumi. Šajā ēkā arī pēc Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā notikušas aktivitātes, kas liecinājušas par atbalstu Krievijas īstenotajai agresijai. Tātad „Maskavas nams” ir Krievijas politikas ietekmes vieta, kur notiekošās aktivitātes ir vērstas arī pret Latvijas valsts neatkarību un demokrātiju, tāpēc Latvijai ir pienākums vērsties pret to, pauda īpašuma pārņemšanas likumprojekta autori.

Vienlaikus decembrī Saeimā ar vēstuli vērsusies "Rietumu bankas" vadītāja Jeļena Buraja. Šī banka jau dažus gadus pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā lēmusi aiziet no Krievijas un Baltkrievijas tirgus, tomēr bankai šajās valstīs ir iepriekš sāktas saistības. To izbeigšana ir sarežģīta, jo Krievija iesaldējusi Eiropas valstu komersantu, toskait arī "Rietumu bankas" aktīvus. "Maskavas nama" pārņemšana var dot agresorvalstij pamatu nacionalizēt šos aktīvus, brīdina Buraja. Runa ir par milzu summām – „Rietumu bankas" riska pozīcija pret Krieviju pirms gada bija 129 miljoni eiro, bet pret Baltkrieviju - 18 miljoni eiro. Galvenais riska darījumu apjoms ir kredīti klientiem un debitoru parādi, kuru izbeigšana ir traucēta, jo Krievija ierobežojusi naudas līdzekļu pārskaitīšanu uz "Rietumu bankas” un citu komersantu kontiem.

"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja arī norāda, ka pilnībā izprot tā saucamā "Maskavas nama" Rīgā pārņemšanu valsts īpašumā. Tā būtu simboliska un solidāra rīcība ar Ukrainu un tās cīņu pret agresoru. Vienlaikus neko vairāk par vēstulē jau uzrakstīto „Rietumu banka" komentēt nevēlas.

Vēstulē minētos "Rietumu bankas" apsvērumus Saeimā varētu izvērtēt, taču likumprojekta virzība nebūtu jākavē. Tā, paužot savu personīgo viedokli, Latvijas Radio norādīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sekretārs Jānis Skrastiņš no "Jaunās Vienotības".