Ar svinīgu noslēguma koncertu "Te-Aust" un kopīgu sadziedāšanos Mežaparkā vakar, 13. jūlijā, noslēdzās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šogad tajos piedalījās vairāk nekā 38 000 dalībnieku, no kuriem gandrīz 34 000 ir bijuši bērni un jaunieši. Kamēr svētku dalībnieki jau devušies mājup, tikmēr svētku organizatori šodien atskatījās uz aizvadīto svētku nedēļu, secinot, ka svētki noritējuši veiksmīgi un ar augstu māksliniecisko kvalitāti.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. Šogad svētki ilga deviņas dienas. To laikā vairāk nekā 15 norises vietā notika vairāk nekā 30 dažādi pasākumi. Rīkotāji lēš, ka kopējais apmeklētāju skaits sasniedza aptuveni 300 000.

Skolēnu dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva stāsta, ka, ķeroties klāt organizatoriskiem jautājumiem, svarīgi bija nest atbildību par to, lai skolēniem pēc svētkiem būtu pārliecība, ka svētki ir izdevušies. Īpaša uzmanība šoreiz veltīta arī ģimenēm ar bērniem, piekļūstamībai un ilgtspējai, lai pozitīvu pieredzi gūtu ne tikai svētku dalībnieki, bet arī apmeklētāji.

Runājot par svētku māksliniecisko sadaļu, rīkotāji uzsvēra, ka skolēnu dziesmu un deju svētkiem ir jāattīstās un jāiet līdzi laikam, ieviešot jaunas idejas un pieejas. Vienlaikus jāizvērtē, kādā virzienā svētkiem virzīties turpmāk – vai vairāk izcelt tradīciju nozīmi, vai fokusēties uz bērnu un jauniešu talantu attīstību.

Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, virsdiriģents Edgars Vītols gan atzīmē, ka skolēni, pat interesējoties par jauno, joprojām apzinās un novērtē arī senās tradīcijas.

Tikmēr operatīvie dienesti apstiprina, ka svētki noritējuši mierīgi un bez nopietniem starpgadījumiem.

Valsts policija norāda, ka svētki pagājuši bez būtiskiem incidentiem. Uzturēt drošību palīdzēja gan rūpīga plānošana, gan svētku dalībnieku un apmeklētāju atbildīga rīcība. Laikā no 7. līdz 13. jūlijam policija veica ap 2000 alkohola pārbaužu autobusu šoferiem, kur netika konstatēts neviens pārkāpums.

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņo, ka svētku pasākumu norises vietās netika saņemti izsaukumi, kas būtu saistīti ar ugunsgrēkiem vai glābšanas darbiem.

Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktores vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa uzsver, ka bērnu un jauniešu veselība bija galvenā prioritāte. Tāpēc daudz darīts jau pirms svētkiem, lai nodrošinātu dalībnieku labbūtību. Ja kādam bija nepieciešama palīdzība, tā tika sniegta uz vietas, savukārt nopietnākos gadījumos bērni nogādāti ārstniecības iestādēs papildu izmeklējumiem. Vidēji tie bija 6-7 bērni dienā.

Novembrī paredzēta Dziesmu svētku izvērtēšanas konference, kurā detalizēti vērtēs svētku norisi un meklēs risinājumus iespējamiem uzlabojumiem, lai jau nākamos Dziesmu svētkus varētu rīkot, balstoties uz šī gada pieredzi un secinājumiem, nevis sākt visu no jauna.