Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis Saeimā likuma grozījumus, kas paredz mainīt Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga, un valsts kontroliera kandidātu izvirzīšanas kārtību, to uzticot Valsts prezidentam. Rinkēvičs uzskata, ka tādējādi būtu iespējams izvairīties no šī procesa politizēšanas. Viņš arī atsaucas uz neveiklajiem koalīcijas frakciju centieniem pērnā gada nogalē un šā gada sākumā meklējot Latvijas Bankas prezidentu.

Pašlaik Latvijas Bankas prezidentu, tiesībsargu un valsts kontrolieri izrauga Saeima. Kandidātus uz šiem amatiem piesaka desmit Saeimas deputātu. Pērnā gada nogalē un šī gada sākumā Saeimas frakcijas, meklējot Latvijas Bankas prezidentu, uzrunāja un pēc tam atsauca vairākus kandidātus uz šo amatu. Tas noslēdzās ar Mārtiņa Kazāka atgriešanos Latvijas Bankas prezidenta amatā tikai ar otro piegājienu.

Ir jābūt līdzsvaram šādu nepolitisku amatu kandidātu izvirzīšanas un iecelšanas kārtībā, argumentē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Ģenerālprokuroru, Augstākās tiesas priekšsēdētāju, tiesnešus, arī Valsts kontroles padomes locekļus un citu iestāžu vadītājus izvirza ārpus Saeimas esošas amatpersonas, bet galavārds balsojumā ir parlamentam. Valsts prezidenta nominētu tiesībsarga, Latvijas Bankas prezidenta un valsts kontroliera kandidatūru izvirzīšana balsojumam Saeimā arī novērstu situācijas, ka politiskiem apsvērumiem ir lielāka loma nekā kandidātu profesionalitātei, pauž Rinkēvičs.

Saeimā ir dažādi vērtējumi par Latvijas Bankas prezidenta, tiesībsarga un valsts kontroliera kandidātu izraudzīšanas iespējamām izmaiņām. Atšķiras viedokļi par to, vai nesenais riņķa dancis, izraugot Latvijas Bankas prezidentu, ir pietiekams iemesls likumu izmaiņām un Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanai.

Viedokli izsaka advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.