SAB direktors: Nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt

Mums nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt. Tā Latvijas Radio uzsver Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Šodien, 26. janvārī, specdienests publicējis pērnā gada darbības pārskatu, kurā uzsvērts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Lai arī šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr vairākas pazīmes norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Turklāt savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās izvērš arī Ķīna.

Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā.

Specdienests vēsta, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai, Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos hibrīdinstrumentus, un arī veido jaunus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz valsti veic starptautisku spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju.

Tāpat pārskatā norādīts, ka Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas.

Specdienesta vērtējumā, Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.

--

Latvija jau tradicionāli uzsver, ka Krieviju zinot labāk, tāpēc skaidri Latvijas drošības dienestu brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu raisa īpašu uzmanību un satraukumu. Tā vēsta Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitāte asociētais profesors Māris Andžāns.

Vienlaikus pētnieks gan kritizē Satversmes aizsardzības birojs pērnā gada publisko pārskatu, norādot, ka tas ir vispārīgs un nesniedz jaunu informāciju. Tajā galvenokārt pārstāstītas jau zināmas Krievijas aktivitātes pret Latviju un Rietumiem, kā arī situācija Krievijā un Krievijas–Baltkrievijas attiecībās. Taču tajā trūkstot konkrētāku piemēru par apdraudējumu un skaidrāka redzējuma par to, kā valsts sevi varētu labāk aizsargāt. Kā piemēru Andžāns min tēzi, ka Krievijas uztvere par Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņaprāt, šis apgalvojums ir uzmanības vērts, taču pārskatā tam nav sniegts pietiekams pamatojums, un to šobrīd ir grūti pārbaudīt.