No 2025. gada Latvijas Radio un Latvijas Televīzija būs vienota struktūra - tā pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām diskusijām lēmusi Saeima. Tās balsojums šajā jautājumā bija teju vienbalsīgs. Galvenie ieguvumi, medijus apvienojot, būs digitālā satura attīstība un virzība arī mediju infrastruktūras uzlabošanā, tā norāda Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis.

Savukārt abu sabiedrisko mediju vadība uzsver uzdevumu nepieļaut neziņu par apvienošanas procesu.

Ar 75 balsīm par un 1 pret Saeima atbalstījusi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no nākamā gada. Līdz galīgajam balsojuma Saeima gājusi vairāk nekā 10 gadus. Šoreiz šo lēmumu pavada arī valdības lēmums par papildu finansējumu sabiedrisko mediju darbam turpmākajos trīs gados. Sabiedriskajiem medijiem apvienošanas procesā turpmākajiem gadiem paredzēts lielāks finansējums, tam līdz 2026. gadam sasniedzot 0,12% no iekšzemes kopprodukta. Saeima arī turpmāk sekos sabiedrisko mediju apvienošanai, pirms balsojuma norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima no "Progresīvajiem".

Šī gada laikā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadībā trīs darba grupas turpinās apvienotā sabiedriskā medija izveides uzdevumus par pārvaldības jautājumiem; par sabiedriskā pasūtījuma, programmu pakalpojumu attīstību un trešā – par finanšu vadības un infrastruktūras jautājumiem. Šogad arī jānotiek konkursam uz jaunu vienotā uzņēmuma valdi piecu cilvēku sastāvā. Abu mediju apvienošanai vienā uzņēmumā vajadzēs ap 384 000 eiro, norādīts likumprojektā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis arī atkārto galvenos apsvērumus, kāpēc apvienošana virzīta.

Vienlaikus Latvijas Radio arodbiedrība vēl pagājušajā nedēļā vēstulē Saeimai atkārtoja aicinājumu atlikt lēmumu par sabiedrisko mediju apvienošanu. Trūkstot pārliecības par prognozējamu apvienotā sabiedriskā medija finansējumu, darbinieku atalgojuma skaidru izlīdzināšanu. Nav arī skaidrības, kā veidos un sadalīs apvienotā medija budžetu infrastruktūras uzturēšanai un kā risinās mediju ēku izmaksas. Saeimā šo šaubu dēļ lēmumu par apvienošanu neatlika, savukārt Siksnis uzsver, ka apvienošanas procesā būs iesaistīti abu mediju darbinieki, padome kā šo uzņēmumu kapitāla daļu turētāja turpinās skaidrot lēmumus.

Ar to rēķinās arī Latvijas Radio valdes loceklis Ģirts Helmanis, piebilstot, ka darba grupās būs iesaistīti abu mediju darbinieki. Tiesa, apvienota medija plānu izstrādei nepilns gads ir gana īss laika periods.

Daļa finansējuma šiem trim gadiem sabiedriskajiem medijiem ir rezervēta valsts budžeta programmā neparedzētiem gadījumiem. Par šo līdzekļu nepārskatāmu izmantošanu satraucas arodbiedrības, taču to izmantošanu jāspēj pamatot pašiem sabiedriskajiem medijiem, norāda, Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede. Abu mediju vadības pārstāvji uzsver – par apvienošanas procesu jābūt plašai atklātībai.