Paredzēts atteikties no krievu valodas zināšanu prasības darba tirgū, to saglabājot vien dažās profesijās. To paredz Nacionālās apvienības rosinātie grozījumi Darba likumā, kam Saeimā 1. lasījumā bija visai plašs atbalsts. Likumprojekts veidots ar mērķi novērst diskrimināciju darba tirgū krievu valodas nezināšanas dēļ. Tomēr likumprojekta turpmākajā izskatīšanā aktuāls būs jautājums, vai likumā ierakstīt profesijas, kurās varētu prasīt krievu valodas zināšanas, un tieši uz kurām nodarbinātības jomām šī prasība attiektos.

Jau pašlaik likums darba devējam neļauj nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas, tomēr formulējums Darba likumā ir tik vispārīgs, ka praksē ar to nepietiek. Tā sagatavotās likuma izmaiņas par krievu valodas lomas mazināšanu dara tirgū pamato Saeimas deputāts Raivis Dzintars no Nacionālās apvienības.

Darba likuma izmaiņām Saeimā vismaz pašlaik ir diezgan liels atbalsts, ko apliecināja arī balsojums plenārsēdē. Tajā skaitā atbalstoši šodien bija visu koalīcijas frakciju deputāti. Nav pieņemami, ka vairāk nekā 30 gadus pēc valsts neatkarības atjaunošanas darba tirgū aizvien nepamatoti prasa krievu valodas zināšanas, izskanēja no tribīnes.

Tomēr vienprātības nav par ideju likumā uzskaitīt profesijas, kurās prasība izmantot krievu valodu ir pamatota. Tās ir, piemēram, tulki, pasniedzēji augstskolās, arhīvu darbinieki.

Pret piedāvātajām Darba likuma izmaiņām balsoja „Stabilitātei” frakcija un no tās aizgājusī Glorija Grevcova. Pretargumentos gan izskanēja arī ar situāciju darba tirgū nesaistīti apgalvojumi.

Saeimas deputāti Darba likuma izmaiņas otrajā lasījumā turpinās skatīt pavasarī – priekšlikumi iesniedzami līdz 29. martam.