Vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli paredz izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā otrdien vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzdodot Kultūras ministrijai (KM) izstrādāt attiecīgus likumu grozījumus, lai sabiedriskos medijus varētu apvienot no 2025. gada.
Divas darba grupas par sabiedrisko mediju apvienošanu un to finansēšanas modeļa maiņu sekoja Latvijas Radio darbinieku kolektīvā vēstulē paustajām bažām par sabiedrisko mediju apvienošanas procesa sasteigtību un nepietiekamu sasaisti ar uzdevumu vienlaikus ar apvienošanu virzīt sabiedrisko mediju finansējuma palielinājumu. Argumentus par labu pārdomātai sabiedrisko mediju apvienošanai vizītēs Igaunijas un Lietuvas sabiedriskajos medijos smēlušies arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti kopā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadību. Tur sabiedrisko mediju finansējumu un attīstību plāno vairāku gadu griezumā, ļaujot plānot investīcijas attīstībai, straujāk attīstīt digitālos risinājumus, kas līdzās klasiskajai radio un TV apraidei kļūst arvien populārāki. Šā gada rudenī skaidrību par šo procesu virzību no politiskās vadības prasa Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Jānis Siksnis.
Sabiedrisko mediju ilgtermiņa attīstību saista ar no ikgadējiem politiskiem budžeta gatavošanas lēmumiem neatkarīgu, atbilstoši augošu un prognozējamu budžetu. Iepriekšējās apspriedēs par piemērotāko atzīts sabiedrisko mediju finansējumu saistīt ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta, lai sasniegtu Eiropas vidējo – 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Pret to gan iepriekš, gan pašlaik ir Finanšu ministrija. Komisijas sēdē pamatoja tās pārstāve Līga Šulca.
Nav gatavības sekot arī Lietuvas piemēram un sabiedriskos medijus finansēt no iedzīvotāju ienākumu nodokļa un akcīzes nodokļa ienākumu konkrētas summas. Tāpēc Saeimas komisijas deputāti izšķīrās piedāvāt sabiedrisko mediju finansēšanas plānu "divi vienā" – kompromisu, saglabājot gan sabiedrisko mediju budžeta piesaisti konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta, gan iekļaujot vēl vienu darba grupas piedāvātu scenāriju - sabiedrisko mediju budžeta pieaugumu plānot trīs gadu nogrieznī. Saeimas komisija, kuras lēmumi nav saistoši valdībai, tādējādi mudina izvēlēties atšķirīgu pieeju, kā turpmāk finansēt sabiedriskos medijus, uzsvēra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ieva Brante no „Apvienotā saraksta”.
Komisija uzdeva par mediju nozari atbildīgajai Kultūras ministrijai sagatavot likuma grozījumus, kuros iezīmēti šie sabiedrisko mediju darbību ietekmējošie faktori. Galvenie principi, ko deputāti šādi cer nodrošināt, ir finansējuma pieaugums un prognozējamība vairākiem gadiem uz priekšu. Valdībā un vēlāk Saeimā darbu ar tiem turpinātu rudenī.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Latvijā
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X