Tā jau vairāk nekā 20 gadus ir Krāslavas novada iedzīvotāju - Ingas un Aleksandra Maijieru kopīga ģimenes aizraušanās, hobijs un arī iztika. Daudz laika veltot dažādu materiālu un mūzikas instrumentu izpētei, eksperimentējot ar skaņu un formu un arī vizuālo veidolu, viņi izgatavo dažādus skaņu rīkus – svilpauniekus, stabules, vargānus, māla zvanus un zvārguļus, grabuļus un pat tik sarežģītus un skaniskus instrumentu ka lamellafoni. Bet šobrīd viņu radītie instrumenti ir apkopti izstādē Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, ar nosaukumu “Pierastie un neparastie”. 

"Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja viena no telpām šobrīd ir mūzikas piepildīta, līdz 4. decembrim muzeja kolekciju izstāžu zālē varēs apskatīties Aleksandra un Ingas Maijieru izstādi “Pierastie un neparastie""

“Pierastie un neparastie” šajā izstādē, kuru ved rādīt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Mairita Folkmane, ir nekas cits kā mūzikas instrumenti un dažādi skaņu rīki. Turklāt, te tie pašu Maijieru ģimenes darināti, pārsvarā tieši no dabas materiāliem. Iemesli, kādēļ muzeju uzrunāja šo divu ģimenes cilvēku- Ingas un Andreja veikumsir vairāki, stāsta Mairita Folkmane

"Šī izstāde ir patiesi unikāla, jo Inga un Aleksandrs ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izveidojoši 12 filmas, kuras rāda kā tiek izgatavoti tradicionālie latviešu tautas mūzikas instrumentus.

Sakot no materiālu vākšanas, no apstrādes, iesvilpināšanas, ieskaņošanas. Un augstā dizaina kvalitāte un viņu personību valdzinājums ir uzrunājis dažādus, arī profesionālus  māksliniekus un mūziķus, kuri gan ir iegādājušies viņu instrumentu, spēlē uz tiem, gan arī iesaista pašus māksliniekus dažādos koncertu uzvedumos, izrādēs. Bet ar visu to, ir ļoti simpātiski, ka šie cilvēki ir izvēlējušies dzīvot Latgales laukos. Viņi tur atraduši savu vietu, viņi ļoti mīl savu darbu. Un parāda visai pasaulei, ka neatkarīgi no tā, kur tu dzīvo, kāds ir tavs statuss, kur tu esi mācījies, bet, ja tu mīli savu darbu, tad tu esi ļoti vajadzīgs un pieprasīts pasaulei."

Jau ceturtdaļgadsimtu Inga un Aleksandrs kopā mitinās Ingas senču mājās Krāslavas dzelzceļa stacijas tuvumā un kopā darina patiesi īpašas, Latvijā un pasaulē pat profesionālu mūziķu vidū novērtētas lietas, kas dod īpašu skanējumu.

"Mēs taisām dažādus skaņu rīkus nu jau vairāk kā 20 gadus. Ir ļoti liela interese par visādām lietām, kas skan, par visādiem instrumentiem un par tādiem noskaņu instrumentiem vai skaņu rīkiem, ko var izmantot arī ierakstos. Kad biju jaunāks, spēlēju arī dažādos kolektīvos un ansambļu vajadzībām meklējām kaut kādas citas krāsas noskaņas tembrālas un es sāku eksperimentēt. Man arī pašam patika šo to ar rokām veidot, un šo to, kādu instrumentu jau biju noskatījis mūzikas veikalos un likās, ka varu  pamēģināt kaut ko arī atdarināt. Tā tas arī sākās."

Pārsvarā skaniskie instrumenti top no vietējiem dabas materiāliem, taču patiesībā skaņas radīšanai tiek piemērota ik viena lieta, kas varētu būt potenciāli interesanta, atklāj Aleksandrs Maijiers.

"Pārsvarā tie ir dabas materiāli, bet būtībā man patīk eksperimentēt ar dažādiem materiāliem. Šajā ziņā man nekādu kompleksu nav, viss kas pa rokai trāpās, to arī izmantoju. Droši izmantoju arī saimniecības preču veikalos iegādātas caurules-  metāla, plastmasas un reizēm izmantoju arī kādas Actimel pudelītes, visu, kas pa rokai trāpās un kas ir potenciāli skanošs. To es arī mēģinu.

Šis te, piemēram, ir vienkāršs un ļoti sens instruments-dūcenis, latgaliski- žvurgzdiņu. Tā it tāda koka poga virvē, to taisīju  arī Latvijas radio kora vajadzībām, un vairakos uzvedumos tas ir skanējis.

Te atkal spiegana, sens mūzikas instruments, ko taisīja vēl arī mans vectēvs. Ar to var atdarināt putnu balsis, kaiju, vārnu, pat gaili.

Te atkal koka svilpīte ar vienu caurumiņu."

Pēdējā Ingas un Aleksandra aizraušanās ir māls un no tā darinātie mūzikas instrumenti.

"Tie ir gan tādi mazāki, gan arī lielāki putniņi uz kuriem jau var nospēlēt kaut ko nopietnāku. Tad mēs taisām arī māla stabules, māla zvārguļus, kurus neviens cits netaisa. Tos mēs paši izdomājām.

Te ir lielais putniņš- spilpavnieks ar 7 caurumiem.

Mēs nevaram sūdzēties. Tas nav tikai hobijs, un savam priekam un tikai kaktos tie mūzikas instrumenti būti liekami, tad tas nebūtu var būt tik interesanti. Tā ir izveidojies, ka mums ir laba sadarbība izveidojusies ar veikalu Upe, arī piedalāmies dažādos Brīvdabas muzeja gadatirgos, var redzēt, ka cilvēkiem patīk un nu diezgan labi iet. Arī kolektīvi un vienkārši cilvēki pasūta kādu instrumentu vai rīku, līdz ar to, neteiksim, ka ļoti zaļi, bet kaut kā dzīvojam šos 20 gadus (smejas)."

Citas krāsas noskaņu meklējumi mūzikā Majieru ģimenei liek radīt ar vien jaunus un jaunus instrumentus.

"Rokās šobrīd ir māla dubultā stabule, tas ir tāds viens no sarežģītākajiem instrumentiem, ko mēs taisām kopā ar Ingu. Tai ir vienlaicīgi divas balsis un var dabūt divas skaņas. Tas arī prasa ilgu laiku, lai tās balsis saskaņotu."

Te arī vēl viens unikāls un vizuāli iespaidīgais instruments ar nosaukumu lamellafons.

"Vienu tādu komplektu es taisīju Latvijas radio korim, un tas tika izmantots arī simtgades koncertuzvedumā  "Latgales gredzens"."

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā Aleksandra un Ingas Maijeru mūzikas instrumentu un skaņu rīku kolekcijas izstādi “Pierastie un neparastie” varēs aplūkot, paklausīties un pašiem ieskandināt varēs līdz 4. Decembrim, bet, lai vairāk iepazītu Maijieru ģimenes muzikālo veikumu un darba radīšanas procesu, ir jādodas pie viņiem ciemos uz Ūdrīšu pagastu iepretim Krāslavas dzelzceļa stacijai.