Iespējas braukt ir, bet pieprasījums zems un valstij tas izmaksā dārgi. Tās ir dažas no problēmām, ko vētījot reģionālo autobusu pārvadājumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole. Satiksmes ministrija apņemas to uzlabot un papildu naudu autobusu pārvadājumiem šogad neprasīšot. Savukārt pārvadātāju nozare cer tikt iesaistīti pārmaiņu apspriešanā.

Satiksmes ministrija, Sabiedriskā transporta padome un Autotransporta direkcija sabiedriskā transporta maršrutus neveido pēc vienotas pieejas. Normatīvajam aktam neatbilstot lēmumi par tiem maršrutiem, kuros pakalpojumu sniedz bez maksas. Trūkst arī pārliecības, vai maršrutu tīkla kvalitāte ir pietiekami pārbaudīta, revīzijas secinājumos pauž Valsts kontrole.

Revīzija notikusi par 2022. un 2023. gadu. Pagājušajā gadā pasažieru skaits bijis 15% mazāks nekā plānots; pērn valsts budžeta ikgadējā dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem bija 63 miljoni eiro. Taču papildus tam nozares ministrija ik gadu prasa vēl papildu finansējumu reisu apmaksai. Vienlaikus trūkst datu, ka maršrutu tīkls atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Arī reisu kvalitātes kontroles pasākumi ir mazi - mērāmi dažos tūkstošos no 1,5 miljoniem izpildīto reisu. Valsts kontroles ieteikumus reģionālo pārvadājumu uzlabošanai programmā „Labrīt” uzskaitīja Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis.

Satiksmes ministrija piekrīt Valsts kontrolei, ka uzlabojumi vajadzīgi gan regulējumā, gan pašā maršrutu tīklā, lai arī pēdējo piecu gadu laikā maršrutu tīkls jau ir samazināts par 30%. Tuvākajos gados reģionālo pārvadājumu pielāgošanai reālajām vajadzībām un iespējām būs pievērsta daudz plašāka uzmanība, stāsta Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta vadītāja Annija Novikova.

Pirms pieciem gadiem maršrutu tīklā būtisku pārmaiņu nebija, lai arī nozare uz to uzstāja. Pieļautās kļūdas maršrutu tīklā jālabo kopā ar pārvadātājiem, taču nāksies ņemt vērā jau noslēgtos līgumus, piebilst Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.