Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reforma atbilst Satversmei. Tiesa vērtēja 22 iepriekšējā Saeimas sasaukuma deputātu un Ventspils pašvaldības iesniegtās sūdzības par to, ka tiekot pārkāptas pašvaldības tiesības piedalīties ostas pārvaldībā un rīkoties ar tās mantu. Par labāko ostu pārvaldības modeli sarunas vēl turpināsies, pārliecināts ir Ventspils mērs Jānis Vītoliņš.

Ostu likuma izmaiņas paredz kontroli pār Rīgas un Ventspils ostām uzticēt valstij vairāku ministriju personā. Līdz šim tur saimniekojušo pašvaldību ietekme mazināsies, ostu pārvaldes pārtaps par valsts kapitālsabiedrībām. To vadību meklēs atklātā konkursā, kas ļautu izvairīties no politiski izraudzītu personu darbības ostu vadībā un nodrošinātu profesionālu ostu pārvaldību, pauda reformas ieviesēji. Pret to iebilda 13. Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcija un Ventspils valstspilsētas dome. Viņi uzskatīja, ka likuma izmaiņas neatbilst Satversmei, jo nesamērīgi ierobežo pašvaldību tiesības. Esot izveidojusies situācija, ka brīžos, kad pašvaldība vēlas ko darīt ostas teritorijā iedzīvotāju interesēs, tai nākas no kapitālsabiedrības šo teritoriju nomāt un tikai tad lietot to mērķiem, kas nepieciešami pašvaldībai tās teritorijā dzīvojošajiem. Turklāt neesot notikušas savlaicīgas konsultācijas ar Rīgas un Ventspils pašvaldību, kas neliecina par labas likumdošanas principa ievērošanu.

Satversmes tiesa secinājusi, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli. Turklāt Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldība jau sākotnēji likumā noteikta kā valsts pārvaldes funkcija.

Viedokli izsaka satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie).