Rēzeknes novada Laizānu ciemā atrodas  valsts nozīmes dabas piemineklis – Laizānu parks. Ar tā sakopšanu un uzturēšanu pārsvarā nodarbojas vietējā pašvaldība. "Meža dienu" ietvaros pagājušas nedēļas nogalē te Latvijas pašvaldību pārstāvji ne tikai runāja par Latvijas mežu un parku kopšanas aktualitātēm, bet arī vairāk kā simts gadus vecajā parkā iestādīja jaunus kokus.

Laizāni ir ciems Ozolaines pagasta Rēzeknes novadā, kas atrodas 250 km attālumā no Rīgas.
Te atrodas  valsts nozīmes dabas piemineklis – Laizānu parks, kuru  apkārt savai muižai 19. gadsimta beigās ierīkoja muižnieks Benislavskis.  Bijušajā muižas ēkā nepilnus simts gadus atrodas Liepu pamatskola. Latviešu valodas skolotāja Inese Kokareviča stāsta, ka parks ir sava veida dārgums, ko izmanto gan vietējie iedzīvotāji, gan skolēni.

“Šis parks ir ļoti svarīgs dabas un vēstures objekts. Parks pastāv no 19 . gadsimta beigām, veidots pēc pana Beņislavska idejas. Veidots tāpēc, ka šajā vietā jau bija dīķīši un muižas teritoriju bija nepieciešams teritoriju apzaļumot, lai tā  būtu skaista vieta.  Šajā laikā tika iestādīti pirmie koki un tika veidotas alejas – liepu aleja,  kļavu aleja. Koki tika stādīti noteiktā secībā un pat veidojot ģeometriskas figūras. Piemēram, aiz skolas ir aplī sastādītas liepas.”

Uz muižas ēku, Liepu skola pārcēlusies 1932. gadā. Tagad tā ir Maltas vidusskolas struktūrvienība un te mācās 70 skolēni.

“Protams, ka skolai tā ir iela prioritāte, ka tā atrodas šajā parkā, jo katru gadu mēs te varam novadīt mācību stundas, veikt dažādas mācību ekskursijas parka teritorijā, veikt citas vides aktivitātes.”

Laizānu parks ir vērtīgs dabas objekts un to uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, bet nepilnus piecus hektārus lielās parka teritorijas uzturēšana ir pašvaldības pārziņā, stāsta Ozolaines pagasta pārvaldnieks  Edgars Blinovs.

“Parks plešas apmēram 4,5 ha lielā platībā. 2015. gadā mēs šeit esam veikuši tīrīšanas darbus, atjaunojām dīķus, ierīkojām vairākas āra klases, labiekārtojām parku, lai skolēniem  ir iespēja mācīties āra klasēs, izmantot galdiņus, stendus.”

Parka teritorijas sakopšanu un uzturēšanu veic pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītie vietējie iedzīvotāji.

“Ņemot vērā to, ka parkā ir daudz vecu koku, gadās, ka no rīta parkā nav iespējams iebraukt, jo pirms tam bijis negaiss vai stiprs vējš un koki sagāzušies. Līdz ar to ir arī jāveic operatīvi veco koku sazāģēšanas un novākšanas darbi. Bez šaubām rudeņos te ir daudz lapu. Parka teritorija  tiek regulāri uzkopta un apzaļumota.”

Meža dienu ietvaros vēsturiskajā Laizānu parkā pulcējās Latvijas pašvaldību pārstāvji, kuri kopā ar Liepu pamatskolas skolēniem,  dārznieces Dainas Zvejsalnieces vadībā ap dīķi, kas atrodas netālu no skolas sporta laukuma, sastādīja jaunus kociņus.

“Man kā dārzniecei bija jāizveido ekoloģiska kompozīcija. Šī vietiņa ir dīķa apkārtne, kur fonā visur ir lielie koki un tiem ir ilgs mūžs,  un tāpēc  parka struktūrai pazūd krūmi. Tieši tāpēc uzdevums bija kompozīcijā izmantot krūmus.  Šī ir mitra un kūdraina vieta, tāpēc tika nolemts izmantot vītoli grimoņi, vilnainā irbene, forsītija un arī zemā Dundagas eglīte, kas aug 3 metru augstumā.”

Mazajiem parkiem neklājas viegli, jo  pašvaldības, kas lielākoties parkus arī apsaimnieko, ne vienmēr var atļauties šo teritoriju pienācīgi uzturēt. Tam piekrīt arī  Nacionālā  Botāniskā dārza Dendroloģijas nodaļas vadītājs  Andrejs Svilāns uzsverot, ka pašlaik apsaimniekojot vecos parkus, galvenais ir nepārcensties un neiznīcināt.

“Ir parki, kuros visi krūmi ir iznīdēti kā šķira un ir parki, koros par daudz ir atstāts.

Man patīk, ka šeit nav aizstādītas parka lauces. Ainavu parkā lauce ir pilnīgi normāla parādība, nevis tukša vieta, kur kaut ko iebakstīt.

Šeit es domāju, ka tas samērīgums ir ļoti normāls. Par tiem vecajiem kokiem runājot, viņi nav lāsts. Protams mēs bieži vien uztveram, ka viņi nav arī svētība, jo viņi prasa daudz darba, bet ja mēs kopā saliekam šo veco muižu vēsturisko kontekstu, gan dārzu un parku mākslas pieminekļus, gan informāciju par mūsu senčiem, kas te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, gan šo te dendroloģisko sastāvu – vietējās un citzemju sugas, gan šo veco koku nozīmi kukaiņu, ķērpju, sūnu un arī zīdītāju dzīvē, tad saliekot šo te visu kopā, varam apjaust, cik liela bagātība tā ir.”

Nelielo muižu parku stāvoklis  ir valsts  ekonomiskās  un demogrāfiskās situācijas  spogulis.  Rēzeknes novada Laizānu parka liktenis daļēji atkarīgs no tā, cik ilgi noturēsies parkā vecās muižas ēkā izvietotā Liepu pamatskola un, kas notiks ar šo ēku, ja skola tiks slēgta.