Vides audzināšana jāsāk no mazotnes. Primāri ar vides izglītošanu jānodarbojas jau ģimenēs, taču arī izglītības izstādēm ir liela loma, uz to norāda Ekoskolu aktivitātes. Ekoskolas darbojas visā pasaulē, un arī Latvijā to jau ir pāri par diviem simtiem. Viena no tām ir Daugavpils 12. Vidusskola, kuras audzēkņi un skolotāji akcentē tās jomas, kurās ikdienas darbībā saskatītas nepilnības vai trūkumi, vai kuras vēlas papildus izzināt. Viena no tām ir atkritumu un iepakojumu problēma.

Daugavpilī kopumā ir trīs izglītības iestādes, kas ieguvušas Ekoskolas statusu, stāsta Daugavpils 12. vidusskolas sākumskolas skolotāja Inese Soma.

“Vēl pilsētā ir divi bērnudārzi, kas darbojas šajā jomā.

Mūsu skola jau vairāk nekā 5 gadus ir Latvijas ekoskolu sarakstā, un kā vienīgā  šāda skola Daugavpilī, un mēs lepojamies, ka pirms trim gadiem esam ieguvuši Ekoskolu augstāko balvu - Zaļo karogu.”

Ekoskolu uzdevums ir izglītot bērnus vides jomā.

“Tas nozīmē vairāk informēt sabiedrību par vides lietām un darboties pašiem. To sākam jau pašā sākumskolā, dodoties dabā. Sākam ar savu skolu, savu skolas dārzu, savu mikrorajonu  vai, dodoties dabā, mācām kā šķirot atkritumus. Daudzas klases stundas mēs veltām tieši atkritumu šķirošanai. Mums  skolā ir uzstādīti konteineri priekš papīra, kartona, skārda, un mēs atkritumus šķirojam.”

Viens ir nepiesārņot dabu un šķirot atkritumus, otrs par ko jaunieši un skolotāji šajā Daugavpils 12. Vidusskolas Ekoskolā aizdomājas ir pats iepakojums, tā daudzums un lietderība.

“Es dikti šaubos, ka uzņēmēji par to aizdomājas. Es atceros, aizgājām ar draudzeni uz veikalu un bija maza pirkuma prece, bet iepakojums vienkārši milzīgs.

Tas ir nevajadzīgi, jo kur tad vēlāk nonāk šis iepakojums - dabā!”

Arī skolotājai Inesei Somai savs skatījums uz atkritumu, attiecīgi iepakojumu – var teikt globālo problēmu un risināšanas iespējām.

“Kad sākās programma Skolas piens, mēs bijām pārsteigti un nepamierināti, ka katrs bērns uz mājām saņēma iepakojumu - mazu paciņu ar 200 mililitriem piena. Un ko tad darīt ar šo iepakojumu tālāk? Katrs šis iepakojums  atstāj aiz sevis ļoti lielus atkritumu kalnus. Iepakojuma problēma ir ļoti,  ļoti sāpīga problēma. To nevar atrisināt skola, to jārisina valsts, Eiropas, pasaules līmenī. Tikai sadarbojoties mēs varam kaut ko uzlabot, kā skola mēs varam nodrošināt atbalstu, darba rokas un informāciju.”

Ekoskolas  ir   zaļās domāšanas vēstnesis, un zaļajai domāšanai no mazotnes jānes savi augļi nākotnē, tāda ir visas pasaules ekoskolu  vīzija, un pasaulē šai Ekoskolu programmai ir vismaz ap 50 000 dalībskolu 64 valstīs.