Dzimtā pilsēta nav īsti klimatneitrāla, to Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas skolnieces secinājušas pēc dalības Gētes institūta starptautiskā projektā „Klimatneitrāla pilsēta”. Pirms tam par klimata ietekmi uz vidi skolnieces nav īsti aizdomājušās, bet nu projekta ietvaros pat spēj piedāvāt savus risinājumus zaļākai dzīvei pilsētā. Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas skolēni pērn pilotprojektā atzīti par labākajiem. 

„Es teiktu ka Rēzekne nav klimatneitrāla pilsēta, lai cik tas slikti neskanētu,” tā ir Evelīna Daļecka, viņa mācās Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā. „Es ļoti reti redzu cilvēkus, kas brauku ar elektroauto, kas īstenībā būtu tas viens solis, kas var palīdzēt dabai. Kā arī par atkritumiem es Rēzeknē neesmu redzējusi, ka pie kādas mājas tiktu šķiroti atkritumi.”

Evelīna ir viena no tiem skolēniem, kas ir piedalījusies starptautiskā projektā “Klimatneitrāla pilseta” un šobrīd, pielietojot apgūtās zināšanas, spēj novērtēt arī savu dzimto pilsētu. „Es varu teikt godīgi, ka par klimatu nebiju domājusi līdz mums vācu valodas skolotāja nesāka piedāvāt kaut kādus projektus,

es pat nebiju iedomājusies, ka tiešām ir tādas CO2 emisijas, kuras var tik ļoti būtiski ietekmēt mūsu dabu un planētas atmosfēru.”

Arī Evelīnas skolasbiedre Santa Šuste novērojusi, ka pilsētai, kurā dzīvo, uz klimatneitralitāti vēl ceļš ejams. „Redzu, ka ir kaut kādas izmaiņa, tie paši elektroautobusi, kas kursē pa Rēzekni. Bet es domāju, ka tas vairāk ir individuāla lieta, jo es neteiktu, ka es redzu daudz kaut kādus šķirotājkonteinerus vai kaut kādas uzlādes stacijas elektromobīļiem. Bet tas kļust populārs tā kā es domāju. ka jauniešiem tas tiešām ir aktuāli. Pirms dalības projekta biju darījusi tādas ierastas lietas, kā izeju no istabas un izslēdzu gaismu, bet jau pēc dalības projektā padomāju, ka tiešām ka ir lietas, ko daru ikdienā, rada draudu klimatam kaut vai – izslēdz ūdeni, kad tīri zobus, gaismu, kad neatrodies istabā.”

Kā Santa, tā Evelīna kopā ar savu vācu valodas skolotāju piedalījās Gētes institūta organizētā starptautiskā konkursā par klimatneitralitāti pilsētvidē. „Mēs ieguvām šajā projektā pirmo vietu Latvijā.”

Dalība projektā nozīmē simulācijas spēli izdomātā pilsētā, kurā sadaloties komandās skolēni pārstāv dažādas jomas. „Tā ir virtuāla pilsēta saucās FONTA,” stāta projekta koordinatore Latvijā Rozīte Karīna Spīča,” kurā ir 900 000 iedzīvotāju, kurā galvenais enerģijas piegādātājs ir ogļu spēkstacija un viss ir slikti.

Šī spēle ir izveidota tā, ka tur ir uzrakstīts scenārijs, kas ir veidots konsultējoties ar speciālistiem, mēs paši neizdomājām tos skaitļus, cik daudz saules baterijas vai vēja parks šo CO2 izmešus samazina. Bet tā ideja ir, ka paralēli jauniešiem ir jāstrādā ar to, ka, ja teiksim mēs aizveram spēkstaciju, tad mēs zaudējam tik un tik darba vietas. Kur mūs pilsētā cilvēki atradīs, kur strādāt, paralēli jāskatās kā pieaug elektrības cena. Tātad tur nav tikai tas CO2 aspekts, bet tu saproti kā tas visa slietas mijiedarbojas.

Rēzeknes Valsta 1. ģimnāzijas vācu valodas skolotāja Ginta Lubgāne atzīst,

atrast dalībniekus konkursam problēmu nebija, jo skolēnus uztrauc vides problēmas.

Viņa arī uzskata, ka par šīm problēmām skolā jārunā aizvien vairāk. „Un jāaicina skolēni ar vien vairāk iedziļināties šajās lietās, un mēs jau pagājušogad pēc šī projekta izstrādājām ar skolēniem vēl vienu projektu un kopš pagājušā gada mums skolā ir arī grāmatu apmaiņas skapis, jo tiešām žēl – varbūt kāds izlasa grāmatu vai žurnālu un tas tiek izmests, bet tagad to var atnest uz skolu un kāds var izlasīt un atnest citu vietā. Tas protams ir mazumiņš, bet tomēr tādi mazumiņi arī veido to kopainu vēlāk.”

Kā skolotāja tā pašas skolnieces atzīst, dalība projekta attīstījusi ne vien izpratni par klimatu, bet arī paplašinājusi redzesloku, veicinājusi sadarbību un izpratni kā notiek lēmumu pieņemšana pilsētas vai valsts līmenī un cik grūti atrast kompromisu.

Starptautiskais projekts „Klimatneitrāla pilsēta” paralēli notiek kā Latvijā tā, Igaunijā, Lietuvā, Čehijā un vairāk kā 25 skolās Indijā, un galvenais mērķis rosināt jauniešus domāt par klimata problēmām un to kā ikviens ar savām darbībām un lēmumiem var ietekmēt klimatu.