Skolotāju algu jautājums joprojām neskaidrs, kas arī skolotāju vidū rada sašutumu – solītā algas pieaguma vietā dažiem ir vērojams pat samazinājums.

Sarūgtinājums, neskaidrība un vilšanās – tā par savām sajūtām stāsta Ventspils 1. pamatskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Inita Āboliņa.

“Pirmo reizi es jūtos, nu es varu godīgi pateikt, – kā duncis mugurā iedurts, jo ieraugot savu [bankas] kontā ienākušo algu, mans konkrētais samazinājums ir mīnuss 110 eiro, nevis palielinājums, un tā ir neto alga.”

Āboliņa stāsta, ka iepriekš viņas alga bruto ir bijusi aptuveni 1 136 eiro, taču šogad atalgojuma likme ir par apmēram 90 eiro vairāk. Taču ar 1. septembri ir notikusi pāreja no 30 stundu darba nedēļas uz 36 stundu darba nedēļu, sabalansējot skolotāja darba nedēļu, un nodrošinot 65% un 35% darba slodzes sadalījumu, tostarp arī proporcionāli palielinot skolotāju zemāko bruto algas likmi no 900 eiro uz 1 080 eiro.

Arī Saldus novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica norāda, ka skolotāji šobrīd jūtas izbrīnīti, jo pedagogu atalgojums šajā mācību gadā nav nedz būtiski samazinājies, nedz arī pieaudzis – tas esot apmēram tāds pats, kā pērn.

“Mums tomēr ir jādomā, kā ļaut pedagogiem strādāt vairāk un arī saņemt vairāk,” tā uzsver Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Kā norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga, vairākās izglītības iestādēs un pašvaldībās pedagogi secina, ka viņu darba samaksa ir mazāka nekā iepriekš.

Arodbiedrība esot konstatējusi 11 iemeslus, kāpēc pedagogiem šobrīd var būt algas samazinājums, piemēram, ir pašvaldības, kas finansējumu pārdala, proti, atņem daļu naudas lielākai skolai un iedala mazākai; finansējums var nepietikt arī pašvaldībās, kurās samazinājies skolēnu skaits vai arī pašvaldība iepriekš no sava budžeta ir ieguldījusi vairāk, taču tagad daudzumu samazina.

Vanaga gan uzsver, ka negrib nosodīt nevienu skolas direktoru vai pašvaldību, jo iepriekš šāda pieredze neesot bijusi, kad nauda iedota mācību gada vidū, – kā pareizi rīkoties un kādas sekas atstās viena vai otra darbība, to esot vajadzējis skaidrot Izglītības un zinātnes ministrijai.

Tāpat viņa norāda, ka, lai gan reizēm šo situāciju varot risināt iestādes vai pašvaldības līmenī, tomēr šobrīd varot droši teikt, ka aprēķini no ministrijas puses nav korekti, un ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

Šo ceturtdien, 19. oktobrī, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rīkos sanāksmi par valsts budžeta mērķdotācijas aprēķiniem un konstatētajām problēmām. Sēdē piedalīsies arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kas sniegšot skaidrojumu.