Daugavpils novada Kalkūnes pagastā top gards kulinārijas izstrādājums ar intriģējošu nosaukumu - skursteņkūkas. Tās savā nelielā pārvietojamā ceptuvītē gatavo šīs idejas autore, novadpētniece un gide Svetlana Smirnova. Enerģijas pilnā un smaidīgā sieviete ir sava ciema patriote, te mituši viņas senči un pati vadījusi bērnību, bet vēstures izpēte mudināja viņu popularizēt Kalkūnus, stāstīt par to ievērojamajiem cilvēkiem un paralēli cienāt ar pašas ceptām skursteņkūkām. Kopā ar dzīvesbiedru viņa Kalkūnos, bijušajā barona Augusta fon Etingena īpašumā arī veido jaunu kultūras un tūrisma objektu, kuram dots nosaukums - “August Platz”. Tas par godu kalkūnietim baronam.

Daugavas kreisajā krastā, otrpus Daugavpils centram - Kalkūnes pagastā, vietā, kur kādreiz atradās barona zirgu stallis, starp tā drupām top atpūtas un tūrisma vieta ar nosaukumu “August Platz”.

Tā veidotāja kalkūniete Svetlana  Smirnova ved uz pirmo objektu - lielu lapeni, kuras sienu rotā šī nosaukuma idejas fotoattēls.

„Par godu baronam Augustam fon Etingenam. Viņš bija ļoti interesanta personība, vairākus gadus bijis Rīgas mērs. Viņš Kalkūnē uzcēla savu muižu. Te bija gan ķieģeļu rūpnīca, gan spirta brūzis, gan stādu audzētava. Tā bija kā atsevišķa valsts.”

Svetlana ar aizrautību un bez apstājas ir gatava stāstīt par savas dzimtās puses -Kalkūnes vēsturi, kurai pievērsās ar sirdi un dvēseli, bet iespēju tam deva nokļūšana bezdarbnieku rindās.

„Es ļoti daudz lasu, faktiski visa mana dzīve paiet vienā lasīšanā, un interese par vēsturi mani noveda pie gidu kursiem. Es pabeidzu gidu kursu skolu un kļuvu par Daugavpils sertificētu gidi.

Tad iesaistījos Valsts Nodarbinātības aģentūras piedāvātajā pasākumā komercdarbības uzsākšanai. Saņēmu finansējumu un kopā ar vīru iegādājāmies būvmateriālus un uzsākām pašu spēkiem būvniecību. Sākumā lapeni.”

Kopā ar vīru Svetlana sakopa pamestu teritoriju, labiekārtoja, veidojot par tūrisma un atpūtas vietu.

„Viss notiek pēc sajūtas, ko varam pašu spēkiem. Teritorija ir blakus mājai, kurā mēs dzīvojam. Un gribējās to sakārtot. Tā ir kā pateicība, sirdslieta, mana atmiņa par maniem vecmāmiņu un vectētiņu, kuri te agrāk dzīvoja. Šī teritorija nav mūsu, mēs to nomājam. Gribējām sakārtot, radīt kaut ko skaistu un cilvēkiem pieejamu. Jau gandrīz trīs gadus mēs te katras brīvdienas, darbdienu vakaros kaut ko darām, strādājam. Te bija tādas šausmas apkārt. Tikai nezinot to kopīgo darba apjomu, kāds būs, varēja uzdrošināties sāk šos darbus.”

Aiz “August Platz” bijušā zirgu staļļa mūriem paceļas seni skursteņi, iespējams tieši tie neviļus deva nosaukumu kārtējam Svetlanas projektam - nelielai ceptuvītei uz riteņiem, kurā viņa gatavo īpašus našķus, kuriem deva  nosaukumu - skursteņkūkas.

„Tā ir sena tradīcija cept tādas bulciņas, kas latviski tā smieklīgi skan - skursteņkūkas. Bet to pirmsākumi ir meklējami Transilvānijā, tur to dēvē par korteškalacs.

Īpaši jāpagatavo rauga mīklu, tad to izrullē garā strēmelē un aptin ap koka formiņu - konusiņu. Pieplacinām, apsmērējam ar augu eļļu, uzberam cukuru, lai tāda smuka garoziņa sanāk un liekam cepties. Tas liels gandarījums darīt to, kas tev patīk.”

Protams, pandēmijas laiks ievieš savas korekcijas ideju īstenošanā, un ne visi izprot šīs aktivitātes, pārdomās dalās kalkūniete Svetlana Smirnova.

„Kādu dienu atnāca viens vīrietis un man saka, priekš kam tev tas viss vajadzīgs, tagad Covid laiki, tas nav tas labākais laiks, un par kultūru vispār tagad nav vērts runāt. Man tas absolūti nav skaidrs, kāpēc? Kāpēc un kad būs tas laiks, kad par kultūru mēs varēsim runāt?”

Svetlana rokas nenolaiž, daudz lasa, kopj teritoriju, cep skursteņkūkas un gaida laiku,  kad atsāksies tūrisma plūsma un iespējas ceļot.