Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") negrasās atsaukt publiski pausto par pārmērīgi lielu uzcenojumu veikalos ikdienā nepieciešamiem produktiem, kā to prasījusi Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija. Ministrs apgalvo, ka runājot balstījies faktos, kas ir viņa rīcībā. Tos atklāt gan viņš nevarot – tas būtu iespējams tikai tad, ja asociācijas biedri savā starpā vienotos, ka publiskos šo līdz šim nepubliskojamo informāciju.

Latvijas mazumtirdzniecībā konkurence nedarbojas, ja jau var atļauties tādiem produktiem kā putraimi un grūbas likt uzcenojumu 300% plus PVN – apmēram tā pirms vairākām dienām izteicās zemkopības ministrs Didzis Šmits no Apvienotā saraksta. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija šādu informāciju uzskata par maldinošu – piecenojums esot vidēji 24–27%, pauda asociācijas vadītājs Noris Krūzītis.

Ministrs no saviem vārdiem atteikties negrasās, jo viņa rīcībā esot informācija, kas to apstiprina. Tā gan neesot publiskojama, pirms uzcenojumu apmērus atklāt nav gatava pati Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija.

Pārtikas Tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis iebilst, ka veikala uzcenojums esot ļoti atšķirīgs dažādās preču grupās un varot tikt izmantots kā instruments, lai cenas izlīdzinātu; šādi iegūto naudu arī nevarot uzskatīt par tīro peļņu, jo arī veikaliem ir dažādi izdevumi – jāmaksā darbiniekiem algas, jānorēķinās par apsardzi, par elektroenerģiju u.tml. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure gan drīzāk piebalso viedoklim, ka veikalu uzcenojums ir milzīgs.

Vaicāta par ražotāja cenu atklāšanu, Ināra Šure pauda, ka par to varētu runāt tikai tie uzņēmumi, kuri lielāko daļu saražotā eksportē, jo atrašanās Latvijas tirgū tiem nav izšķirīga. Pārējie klusēšot, bet pēc Pārtikas uzņēmumu federācijas datiem, piecenojums ir lielāks nekā Nora Krūzīša nosauktais vidējais.

Izskanējuši dažādi priekšlikumi par to, kā mazināt tirgotāju apetīti, piemēram, nosakot piecenojuma griestus, taču ilggadējā Konkurences padomes vadītāja, tagad – Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama no partijas „Progresīvie” aizrāda, ka iejaukšanās brīvajā tirgū ar dažādiem regulējumiem var izraisīt arī nevēlamas sekas.

Cenu regulācija nav efektīvs veids, tā parasti cenu paaugstina, norādīja Skaidrīte Ābrama, tomēr tā jāizmanto, ja runa ir par vienīgo produktu tirgū – kādām izejvielām vai kā ar elektrību agrāk, kad šajā tirgū nebija konkurences. Ierobežojot piecenojumu pārtikai, tirgotāji netieši tiktu mudināti vēl vairāk iepirkt vislētāko, ko saražo Lietuvā vai Polijā, nevis Latvijas preci.