Sociālie partneri: nākamā gada budžetā ir gan plusi, gan mīnusi

Atbildīgs, sabalansēts un vērsts uz mūsu nākotnes drošību – tāds Finanšu ministrijas ieskatā ir nule kā Saeimā pieņemtais nākamā gada valsts budžets. Opozīcijā esošās partijas gan domā savādāk un budžeta skatīšanas laikā neskopojās ar nesaudzīgu kritiku. Sociālie partneri saka, ka budžetā ir gan plusi, gan mīnusi.

„Tādas aplausu vērtas izmaiņas atbalstam nākamā gada budžetā nav, vismaz tādā apjomā, lai varētu sagaidīt dzimstības lejupslīdes apstādināšanu, nemaz nerunājot par tās pieaugumu.. Jā, šajā budžetā ir veikti vairāki vērtīgi soļi, bet tomēr tie nav pietiekami, lai mēs varētu samazināt dzimstības lejupslīdi, kura nav apstādināta.”

To saka Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa. Vērtējot pieņemto nākamā gada budžetu. Viņa gan atzinīgi vērtē gan bērnu kopšanas pabalsta palielināšanu, kas nav ticis pārskatīts vairāk nekā 10 gadus, turklāt solījums ir pārskatīt pabalstu ik pēc diviem gadiem. Tāpat novērsta netaisnība ģimenes valsts pabalsta izmaksā un turpmāk tas tiks izmaksāts arī gadījumos, kas jaunieši mācības turpina.

Kritiku par nepietiekamo atbalstu ģimenēm budžeta izskatīšanas laikā pauda arī opozīcijas pārstāvji. Opozīcija arī kritizēja necaurspīdību budžeta sagatavošanas gaitā.

Latvijas Darba devēju konfederācija jau pirms budžeta pieņemšanas pauda bažas par nepietiekamu tēriņu griešanu. Arī tagad LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs saka, ka valdība izdevumus nav samazinājusi pietiekamā apmērā, lai varētu novirzīt finansējumu prioritātēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) vadītājs Egils Baldzēns redz gan plusus, gan mīnusus. Baldzēnu uztrauc tas, ka, palielinot nodokļus akcīzei un augot citām izmaksām, nākamgad inflācija var turēties augstā līmenī un tas nozīmētu algu devalvāciju. Iedzīvotāju pirktspēja var samazināties, īpaši tiem, kas strādā valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un tas arodbiedrību neapmierina.