Šodien, 5. septembrī, mūsu paraolimpiešiem ir brīvdiena, lielākā daļa no viņiem jau ir startējuši Paraolimpiskajās spēlēs Parīzē, bet vēl trīs paratlētiem priekšā pēdējie starti. Kā viņi jūtas un ko īsti nozīmē piedalīties tik liela mēroga sacensībās?

Paraolimpiskās spēles nenoliedzami ir lielākais sporta notikums sportistu profesionālajā karjerā, kas liek izjust arī lielu stresu un enerģijas atdevi. Šajās spēlēs Latviju pārstāv četri pieredzējuši sportisti un četri, kuriem šīs ir pirmās spēles. Lai noskaidrotu, kā jūtas mūsu paralimpieši, kam finišs jau būs sestdien, devos uz paraolimpisko ciematiņu, kur satikos ar Latvijas paralimpiskās komitejas vienības sporta ārsti Sandru Rozenšoku.

Viņai šīs jau ir ceturtās spēles un ar dažiem sportistiem ārste jau ir no pašiem pirmsākumiem, piemēram, ar jātnieku Rihardu Sniku. Rozenšoka pastāstīja, ka paralimpieši jūtas labi, jo lielākā daļa no viņiem ir jau startējuši un var atpūsties gan emocionāli, gan fiziski. Par to, kādas sajūtas ir paraolimpisko spēļu laikā, pastāstīja Sandra Rozenšoka.

Ārste norādīja, la būtībā nevienam no mūsu paraatlētiem nav bijis grūtību ne pirms, ne pēc starta. Ik viens no viņiem izbauda šo spēļu gaisotni.

Katram sportistam ir izstrādāta sava ēdienkarte un gatavošanos startam atvieglo arī asistenti, kas Parīzē netrūkst. Piemēram, Aigars Apinis pirms starta saudzē rokas, un cenšas maksimāli nenopūlēties. Arī paša ciematiņa intrastruktūru un lokāciju ārste vērtē pozitīvi, jo ciemats atrodas blakus Sēnai un ir brīvi pieejami dažādi sabiedriskie transporti, par kuriem sportistiem spēļu laikā nevajadzēja uztraukties, jo speciālas mašīnas nogādāja viņus gan uz spēļu vietām, gan treniņiem.

Ciematiņā ir pat sava poliklīnika, kuru gan nav vajadzējis apmeklēt, jo kā stāstīja Rozenšoka,  viņai līdzi ir īpašs koferis, kurā ir viss nepieciešamais ikvienai sāpei vai problēmai, sākot no galvassāpēm un beidzot ar muskuļu savilkumiem, protams, rūpīgi sekojot līdzi dopinga sarakstam.