Starp stingriem sodiem un visatļautību jāatrod zelta vidusceļš stundu kavējumu mazināšanai

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jāizstrādā regulējums neattaisnotu skolas kavējumu mazināšanai, būtu jāievieš arī kādas sankcijas vecākiem: šāda noskaņa šodien valdīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur sprieda par iespējām mazināt tā saukto stundu bastošanu.

Iepriekšējā mācību gadā vismaz viens neattaisnots kavējums bijis ap 44 tūkstošiem skolēnu pirmajā semestrī un ap 54 tūkstošiem otrajā semestrī. 5000 līdz 8000 bērnu un jauniešu pēdējos gados vienā semestrī neattaisnoti kavējuši virs 20 stundām. Savukārt attaisnoti skolēni ik gadu kavē pat miljons stundu. Latvijā nav stingras kārtības, kādi kavējumi jāattaisno un kādi ne, tomēr visbiežāk skolēni stundas kavē slimības dēļ. Pārsvarā arī šos kavējumus attaisno vecāki, nevis ārsts. Izglītības kvalitātes valsts dienests uzsver: vienalga vai kavējums ir attaisnots vai nē, ja stundas kavētas bieži, krītas skolēna sekmes.

Jau no jūnija Saeimā strādā darba grupa, kurā deputāti kopā ar dažādu ministriju pārstāvjiem spriež, kā varētu mazināt kavējumus. Šodien, 24. septembrī, par kavējumu problēmu un to, kāda ir citu valstu pieredze to mazināšanā, runāja arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Ilona Beizītere pētījusi, kā ar skolēnu kavējumiem cīnās citviet. Viņa secinājusi, ka situācija dažādās valstīs atšķiras.