Kapusvētki vasarā un svecīšu vakari rudeni, šādi kapu tradīcijas joprojām tiek stiprinātas Latgalē. Svecīšu vakari rudens mēnešos Latgales kapsētās pēdējos gadu desmitos kļūst aizvien populārāki. Ludzas novada Pildas draudzes kapsētās jau gandrīz 25 gadus svecīšu vakarus ar garīgām un tautas dziesmām kuplina Ņukšu Tautas nama pašdarbnieces, kas ikdienā dzied gan pagasta vokālajā ansamblī “Olūteņš”, gan folkloras kopā “Rīkšova”.

Ludzas novada Ņukšu pagasta lielākajā – Ņukšu kapsētā, par spīti sīkam lietum sestdienas pēcpusdienā, cilvēki sabraukuši un sanākuši veselām ģimenēm. Ludzāniete Veronika atzīst, ka svecīšu vakars kapsētā ir īpašs pasākums, kas ik gadu kļūst aizvien svinīgāks. Arī pateicoties garīgo un tautas dziesmu skanējumam. „Tas dod zināmu noskaņu svecīšu vakara. Es  atnāku uz kapsētu pie saviem tuviniekiem un, protams, lai lūgtos par viņiem.”

Arī ludzāniete Ināra, kas uz kapsētu ieradusies pagodināt aizsaulē aizgājušos piederīgos Ņukšu kapsētā, atzīst, ka dziesma skaistā izpildījumā atver cilvēku sirdis.

“Dziesma ir brīnišķīga lūgšana. Ja mēs priestera lūgšanu kuplinām ar dziesmām, tas ir ļoti svētīgi.”

Jau gandrīz 25 gadus Ludzas novada Pildas draudzes kapsētās Svecīšu vakaros garīgās un tautas dziesmas izpilda Ņukšu Tautas nama pašdarbnieces, kas ikdienā dzied gan pagasta vokālajā ansamblī “Olūteņš”, gan folkloras kopā “Rīkšova”.

“Dziedam mēs no 1996.gada. Sākumā mūsu repertuārā bija tikai  tautas dziesmas. Tā kā mēs dziedam baznīcā, tad nolēmām, ka dziedāsim arī garīgās dziesmas. Šodien nodziedājām arī vienu tautasdziesmu, kas mums pašām ļoti patīk,”ansambļa “Olūteņš” vadītāja Ilona Poikāne stāsta, ka rudenī, neatkarīgi no laika apstākļiem, dziedātājas kopā ar priesteri izbrauc pagasta lielākās kapsētas un tur gan dzied, gan arī lūdzas kopā ar priesteri un vietējiem iedzīvotājiem, kuri atnākuši atcerēties savus aizgājējus. “Gatavojamies mēs tiešām laicīgi. Gribas, lai labi skan. Mēnesi iepriekš, citreiz pat vairāk.  Šodien mēs dziedājām piecās kapsētās. Pati vecākā mums ir Veronika, cilvēks cienījamos gados - jau pāri astoņdesmit. Bet tā mēs esam - Tautas nama vadītāja, pavārs, vetārsts. Tā, ka mēs dažādi esam, bet  vieno visus kopā, protams, dziesma. Mēs dziedam gan baznīcā, gan bērēs, gan svecīšu vakaros, gan arī, protams, kapusvētkos vasarā. Jūties gandarīts , kad tu redzi, ka cilvēks klausās, varbūt noslauka asaru, tātad tie vārdi, tā dziesma nonāk līdz sirdij.”

Tā kā Svecīšu vakarus organizē pašvaldība, tad atbildīgā par pasākuma saturu ir tautas nama vadītāja Aija Lipovska. Aija vada Ņukšu tautas namu, tur parasti arī notiek gan pasākuma satura veidošana, gan arī mēģinājumi.  “Dzejoļus jau arī meklējam tāds, kas ir atbilstoši šim pasākumam, tādus, kuri iet pie sirds pašam. Visus šos cenšos, lai tie vārdi būtu jauni un cilvēkiem patiktu to klausīties.”

Rita Beļavska ikdienā strādā par skolotāju un  dziedāšana viņai ir sirdslieta. Viņa atzīst, ka  dziedāšana kapsētās, kur ir īpaša atmosfēra, raisa pārdomas, un ir īpaša. “Braucam parasti ar pagasta transportu. Tas aizņem kaut kur pusi dienas. Šodien no pusē divpadsmitiem. Es domāju, ka tas nav grūti, jo tas ir reizi gadā , par godu mirušajiem. To vajag. “

Savukārt Vera Rimša, kura ir vecākā no dziedātājām , atklāj - viņai dziedāšana kopumā, tostarp arī Svecīšu vakaros, mobilizē un dod spēku.

“Es dziedu gandrīz visu savu dzīvi. Man ir liels gandarījums, ka mani uzņem, ka mani pacieš, ka es varu vēl dziedāt un esmu spējīga vēl dziedāt.

Tas man ir ļoti patīkami, un man liekas, ka tas ir arī veselīgi. Es esmu priecīga. Es atnāku no baznīcas, vai no kapusvētkiem, vai no svecīšu vakara un es esmu vesela. Kad sēdi mājās te galva sāp te mugura.”

Svecīšu vakari Latgalē lielākoties vietējās kapsētās tiek organizēti oktobrī un novembrī. Nākamie svarīgākie svētki,  godinot aizgājējus ir kapusvētki.