Vai Ukraina gatavojas uzbrukt Krievijas civiliedzīvotājiem? Šis jautājums Kremļa medijos ir kļuvis aktuāls pēc tam, kad Vašingtona Ukrainai deva zaļo gaismu tālās darbības raķešu izmantošanai Krievijas teritorijā. Kremlis uz to reaģēja, 19. novembrī apstiprinot atjaunoto valsts kodoldoktrīnu, kas ievērojami atvieglo nosacījumus, pie kuriem Krievija var izmantot kodolieročus.

Kremļa retorikā par tālās darbības raķešu izmantošanu ir novērojamas divējādas tendences. No vienas puses, Kremļa mediji apgalvo, ka atļauja izmantot tālās darbības raķetes dziļi Krievijas teritorijā būtiski neietekmēs kara gaitu. Tiek uzsvērts, ka Krievijas rīcībā esot ļoti efektīva pretgaisa aizsardzības sistēma, un tātad šis pavērsiens neradot nopietnu apdraudējumu. Kremļa mediji mierina sabiedrību, stāstot, ka uztraukumam neesot pamata, raķetes neradot reālus draudus.

Tiek radīts iespaids, ka tā neesot efektīva kara stratēģija, bet gan iebiedēšanas taktika – Rietumvalstis un Ukraina vienkārši cenšoties izdarīt psiholoģisku spiedienu uz Krievijas sabiedrību. Kremļa ziņojums sabiedrībai tātad ir: “nav pamata uztraukumam, mēs kontrolējam situāciju.”

No otras puses, Kremļa rupori zināmā mērā paši nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu. Mediji izplata nepatiesu informāciju par raķešu izmantošanas nolūkiem, stāstot, ka Ukraina tās izmantos, lai uzbruktu civiliedzīvotājiem un “mierīgām” pilsētām. Tā nav taisnība. Tālās darbības raķetes ir paredzētas tikai tam, lai iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus objektus, kas kalpo Krievijas kara operācijām, kā piemēram munīcijas noliktavas. Pretēji Kremļa izteikumiem, Ukraina raķešu izmantošanu plāno tā, lai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem un ievērotu starptautiskos kara principus, kas pašai Krievijai ir sveši.

Dezinformācija par raķešu pielietojumu kultivē Kremļa cītīgi izvērsto propagandas stāstījumu, ka Rietumvalstis un Ukraina esot “īstie” agresori, kuriem morāles normas ir vienaldzīgas. Iekš šīs propagandas, Krievija rīkojoties pareizi un cīnoties pret “fašisma atdzimšanu” Ukrainā, tādējādi iedvešot iluzoru morālo pārākumu savas sabiedrības acīs.