Pēdējo mēnešu laikā Eiropas Centrālā banka (ECB), uzlabojoties inflācijas rādītājiem, sanāksmi no sanāksmes samazinājusi procentu likmes. Taču nākamajā sanāksmē šomēnes samazinājums varētu apstāties. Un par iemeslu tam ir neskaidrības, ko rada saspīlējums tirdzniecībā starp ASV un Eiropas Savienību.

Jaunākie dati rāda, ka inflācija eirozonā martā samazinājusies vēl vairāk – līdz 2,2%, tādējādi ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Taču tuvojas ASV ievedmuita un Eiropas pretreakcija, kas var situāciju mainīt.

Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 2. aprīlī, norādīja, ka, lai spriestu, kādas izmaiņas atnesīs solītā ASV ievedmuita, vispirms ir jāsagaida Eiropas Savienības kopējā nostāja. Tas gan neliedz izteikt aplēses par ietekmi uz ekonomiku, taču jāuzsver, ka tās ir aptuvenas aplēses. Un tieši to arī nesen uzsvēra Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda.