Turpmāk Ukrainas pilsoņi no Eiropas Savienības Krievijā pa sauszemi varēs ieceļot tikai caur vienu vietu – Latvijas robežpunktu “Vientuļi”. Tā Krievija informējusi Ārlietu ministriju, paziņojot, ka ierobežo ukraiņu ieceļošanu Krievijā no trešajām valstīm. Kā otra vieta ir Šeremetjevas lidosta Maskavā.

No 16. oktobra visi Ukrainas pasu turētāji, kas vecāki par 14 gadiem, drīkstēs ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās – Šeremetjevas lidostā, kas atrodas Maskavā, un robežkontroles punktā uz Latvijas–Krievijas robežas – "Vientuļos". Kā stāsta Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, ukraiņiem Krievija vairāk ir kā tranzītvalsts.

Arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (no Latgales partijas) norāda, ka šobrīd lielākais nezināmais ir cilvēku skaits, kuri gribēs šķērsot robežu. Līdz šim esot bijuši vidēji 50 Ukrainas iedzīvotāju, kas devās uz Krieviju, bet kopā caur Igaunijas, Somijas un Latvijas robežšķērsošanas punktiem, vidēji 500 cilvēku dienā. Līdz ar to tie varot būt gan 100, gan 1000 cilvēku dienā. Taču novads esot gatavs robežšķērsotāju skaita pieaugumam, uzsver Maksimovs.

Visdrīzāk šāds lēmums no Krievijas puses ir vēlme radīt spiedienu un atriebties par daudziem lēmumiem, kas pieņemti pret Krieviju, gan no Latvijas, gan Eiropas Savienības puses, tā norāda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes augstskolas prorektors Māris Andžāns.

Krievijai Eiropā ir sauszemes robeža ar Latviju, Igauniju, Somiju, Norvēģiju, kā arī Lietuvu Karaļaučos. No Latvijas iebraukt Krievijā līdz šim varēja, izmantojot septiņus robežkontroles punktus. Arī Igaunijā pa sauszemi Krievijā varēja ieceļot pa septiņiem, bet no Somijas – vairāk nekā desmit sauszemes robežšķērsošanas punktiem. Norvēģijā ir tikai viens šāds robežpunkts.

“Vientuļu” robežšķērsošanas punkts Latvijā ir mazākais, un pamatā satiksme starp abām valstīm intensīvāk notikusi caur citiem punktiem, piemēram, Terehovu, Grebņevu vai Zilupi. Šāds Krievijas lēmums nozīmē, ka teju 30 robežšķērsošanas punktu vietā, kas līdz šim bija pieejami uz Eiropas Savienības ārējās robežas iekļūšanai Krievijā, paliks tikai viens, turklāt mazākais.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi valdības lēmuma projektu par Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu. Tajā norādīts, ka Krievijas lēmuma dēļ “uz Latvijas-Krievijas robežas tiek radīti apstākļi, kas var būtiski ietekmēt sabiedrisko kārtību un radīt valsts drošības apdraudējumu,” tāpēc plānots apturēt abu robežšķērsošanas vietu darbību. Pašlaik lēmuma projekts ir iesniegts sagatavošanai. Arī Valsts robežsardzaenorāda, ka sagaidīs valdības lēmumu, lai attiecīgi varētu rīkoties.