Lai arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis gatavību organizēt vēlēšanas, ja sabiedrotie gādās par drošību, Ukrainas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji uzskata, ka tās nav iespējamas kara apstākļos. Vēlēšanas varētu organizēt tikai tad, kad kara darbība tiek pārtraukta, taču pagaidām par drīzu mieru nekas neliecina.
Ukraiņu pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kurus uzrunāja Latvijas Radio, šo paziņojumu uztver kā sastāvdaļu no sarunām par miera noregulējumu Ukrainā, kurā svarīgākais ir pats aicinājums nodrošināt tādus apstākļus Ukrainā, kuros būtu iespējams noorganizēt vēlēšanas. Uzrunātie vērtē, ka ir tikai neliela iespēja, ka patiešām sabiedrotie drīzumā spēs nodrošināt tādus apstākļus, ka būs miers un varētu noorganizēt drošas vēlēšanas.
Viedokli izsaka politologs Dmitro Levus un ukraiņu domnīcas "Opora" vadītāja Olha Aivazovska.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Andis Kudors vērtē, ka paziņojums ir „labs taktisks solis, kā aicināt uz pamieru. Zelenskis ļoti labi izspēlēja šo kārti.”
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
LSM.LV / Pasaulē
Komentāri (3)
Pa visiem šiem gadiem noasiņojusi ir Ukrainas armija. Noteikti. Un šī situācija ir katastrofiska. Es to jums saku kā kara vēsturnieks. Un to saprot Tramps, kuram ir Pentagona, kara ministrijas un īzlūkdienesta analītiskie ziņojumi. Tramps absolūti ciparos un emocijās saprot. Tramps ir spožs. Viņš ir ģeniāls politiķis. [Pasaki skaļi to latviešu liberālistam un “progresīvajam”, kuram kaut kas paskandina pie auss grašus.] Bet viņš ir reālists. Viņš visu to redz un saprot. Viņš mēģina glābt Ukrainu.
Kāpēc Ukrainas armija ir noasiņojusi, bet Ukraina nav? Tāpēc, ka tās abas nav tik ļoti saistītas savā starpā. Tāpēc, ka Ukrainas armijā neviens negrib iet. Pirmajos kara mēnešos saskarsmes zonā tika izsisti, par Ukrainas lietu neticami motivētie cilvēki. Viņu skaitu ir grūti noteikt. 100, 200, vai 300 tūkstoš cilvēku. Bet pēc tam tie kuri ne шалко, не валко, kurš uz vājām emocijām, kurš nopelnīt, kurš atriebties. Pēc tam viss. Kāds procents, bet pārējā daļa tikai gaudot, bļaut, vēlēties sēžot uz dīvāna. Impotenti. Sēžot uz dīvāna, datorkrēslos, netīrās maikās. Klaigā, kā mēs tiem krieviem... Bet lūk, mums, mēs... Un viņi nekur neiet. Ja kāds negrib krist karā, nesaprotamā kara darbībā, es personīgi neesmu pret. Es varbūt par un viņus pilnīgi saprotu. Pat atbalstu. Bet tad arī aizveraties rezultātu iznākumā. Tāpēc, ka šajās situācijās, šie konflikti, kad robežas un principi tiek risināti vienmēr. Taču pirmajā daļā līdz miera pārrunām un papīra lietām, tiek risināti tikai dzīvā karaspēka ceļā. Ja jūs negribat iet ierakumos, tad jums nav nekādu tiesību vienkārši kliegt un pieprasīt, lai tur amerikāņi, vai eiropieši, no citiem cilvēkiem, vai citiem pilsoņiem, vai citplanētiešiem pieprasīt, lai kāds kristu karā jūsu vietā. Vai realizētu jūsu gribēšanas, vēlmītes un sapņu īstenošanu. Ukraina nav noasiņojusi. Noasiņojusi ir viņu armija.
---Ukrainas vadība var būt labāk informēta par erefijas iekšējiem procesiem nekā mēs. Viņi velk laiku. Es arī šo to pretrunīgu zinu no aizbēgušajiem politemigrantiem.
---Šodienas cipars ir 1,183 miljons nogalinātu erefiešu. Ukraiņiem dalīts ar pieci.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X